M.Segliņš par izvirzīšanas faktu nebija informēts. "Sevi nevērtēšu, jo nevaru būt objektīvs," uz jautājumu, vai jūtas pelnījis ordeni, portālam atbildēja M.Segliņš.
Mūrniece aģentūrai LETA apliecināja, ka šādu iesniegumu Ordeņu kapitulam ir nosūtījusi. Iesniegums nosūtīts tagad, jo tuvojas Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadiena - 18.novembris.
L.Mūrniece uzsver, ka ierosinājusi ar dažādu pakāpju apbalvojumiem vēl aptuveni 50 bijušos un esošos iekšlietu sistēmas darbiniekus. Apbalvošanai izvirzīti tagadējais Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns un Aloizs Vaznis, kurš savulaik strādāja iekšlietu dienestā un bija iekšlietu ministrs pirmajā Ivara Godmaņa valdībā 1990.gadā.
Atgādinām, ka pirms diviem gadiem valsts apbalvojumu bija ierosināts piešķirt arī toreizējam iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC) par kārtības nodrošināšanu Pasaules hokeja čempionātā, kā arī NATO sanāksmes laikā. Abi šie liela mēroga pasākumi notika Rīgā 2006.gadā. Togad toreizējais iekšlietu ministrs bija pārvarējis arī krīzi iekšlietu sistēmā, novēršot policistu streikus, kas bija saistīti ar zemo atalgojumu. Dz.Jaundžeikara apbalvošanu bija atbalstījis arī bijušais valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), taču Dz.Jaundžeikars ordeni tomēr nesaņēma, jo Ordeņa kapitulā nebija vienprātības par viņa apbalvošanu.
Par apbalvojumu piešķiršanu izlemj septiņi cilvēki. Kā liecina informācija prezidenta mājas lapā Ordeņu kapitula vadītājs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, bet kapitula locekļi - Latvijas Institūta direktors Ojārs Ēriks Kalniņš, Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Latvijas Transatlantiskā organizācija valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis, vēstnieks Portugālē Artis Bērtulis, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja, profesore Dace Gardovska.
Pēc Valsts Prezidenta kancelejas interneta mājas lapā pieejamās informācijas Viestura ordeni piešķir par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas, turklāt ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.
Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.
Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.
(papildināts viss teksts)