Cik informēti mēs esam par ekonomiskās diplomātijas lomu starptautiskā līmeņa attiecībās, tās darba metodēm, veidiem, līdzekļiem, un galu galā efektiem, ko sniedz tās iespēju mobilizācija? Atbilde uz šo jautājumu, galvenokārt, ir atkarīga no tā, kā mūsdienu diplomātija tiek uztverta kopumā, kā arī no ekonomisko sakaru lomas biznesā, tirdzniecības, finansu un informācijas tehnoloģijām, kuras valsts liek globalizācijas kontekstā (apmaiņa, ražošana, tirgi, finansu plūsma), šajā savstarpēji saistītajā pasaulē un galveno uzdevumu noteikšanas diplomātiskajām pārstāvniecībām – ātri un adekvāti reaģēt un izmaiņām pasaulē. Savas pozīcijas izprašanu šajā jautājumā diktē ekonomiskās diplomātijas atbilstošā attīstība un tās loma valsts administrācijas struktūrā.
Jēdziens "ekonomiskā diplomātija" šodien tiek skaidrots ļoti plaši. Tādēļ tā zinātniskais virziens zaudē tam raksturīgās īpašības, tā robežas top neskaidras, kļūstot par starptautisko attiecību un iekšējās politikas ekonomiskajām, politiskajām, diplomātiskajām, stratēģiskajām un citām disciplīnām. Pēdējā laikā daudzi ārvalstu zinātnieki ir centušies definēt jēdzienu "ekonomiskā diplomātija". Daži no viņiem tajā redz zinātnisku virzienu, kas pēta tirdzniecības un ekonomikas, un diplomātijas attiecību kompleksu, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmē valsts ārējo ekonomisko politiku.
Grāmatā "Īsa ekonomikas vārdnīca" jēdziens "ekonomiskā diplomātija" tiek skaidrots kā: "mūsdienu diplomātiskās darbības specifiska sfēra, kas ir saistīta ar ekonomisko problēmu izmantošanu kā objektu un līdzekli cīņai un sadarbībai starptautiskajās attiecībās". Ekonomiskā diplomātija, tāpat kā diplomātija, vispārīgi ir ārpolitikas viena no sastāvdaļām, valsts starptautiskā darbība; tieši ārpolitika nosaka ekonomiskās diplomātijas mērķus un uzdevumus, kas sevī ietver pasākumu kopumu, formu, līdzekļus un metodes, kuri tiek izmantoti, lai īstenotu valsts ārpolitiku. Daudzās vārdnīcās jēdzienam "ekonomiskā diplomātija" ir minēti tikai radnieciskie skaidrojumi, piemēram, "dolāra diplomātija", "tekstilijas diplomātija". Pat specializētajā "Diplomātiskajā vārdnīcā" ekonomiskās diplomātijas jēdziens nav pieminēts nevienā izlaidumā, neskatoties uz to, ka tiek dots pietiekami daudz faktu un terminu, kas saistīti ar to.
Ekonomiskā diplomātija - cēlonis vai sekas?
Komerciālā darbība vienmēr ir bijusi svarīga sfēra diplomātiskajā dienestā, bet līdzekļus, metodes un mērķus nosaka faktisks vēstures moments.
Pirms dažām desmitgadēm, īpaši pēc II Pasaules kara, komerciālā darbība tika vērtēta kā, tā saucamā, politiskā diplomātija. Profesionāliem diplomātiem, kuri strādāja stingri noteiktās starpvalstu savstarpējo attiecību sfērās, bija diezgan augsts statuss un laba reputācija salīdzinājumā ar ekonomikas atašejiem.
Bet, ja mēs tagad aplūkotu diplomātijas izcelsmi kopumā, tad atklātu, ka tirdzniecība bija tikai fundamentāls stimuls toreizējo nacionālo robežu šķērsošanai un starpnāciju mijiedarbības attīstībai. Vēstures piemēri apstiprina, ka intensīva tirdzniecība, kuru regulēja tirdzniecības līgumi, bija piemītoša senās Ēģiptes un Rietumu Āzijas civilizācijām. Tirdzniecība starp "Veco pasauli" un "Jauno pasauli" attīstījās pateicoties Eiropiešu kolonijām Āzijā un bagāto Dienvidamerikas krastu atklāšanai.
Citiem vārdiem sakot, tirdzniecība bija iemesls, lai nodibinātu pirmās starpvalstu attiecības un nolīgumus. Tādēļ var droši teikt: nacionālais karogs sekoja tirdzniecībai.
Ar īpaši spilgtu piemēru kā atsevišķas valsts ekonomiskā diplomātija ietekmē globālās pasaules ekonomikas attīstību un savu politisko interešu realizēšanu, var minēt ASV. Vašingtona nosaka pasaules likteni, kā arī daudzu desmitu valstu ārējo politiku ar Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un daudzu citu organizāciju starpniecību, kā arī pateicoties finansu palīdzības programmām. ASV ekonomiskā diplomātija zīmīgi iespaidoja amerikāņu transatlantiskās savienības un globālās ekonomikas izveidi. Pēc "The Washington Post" vērtējuma, tās realizāciju atbalsta 59% amerikāņu, kas ir pārliecināti, ka tā nes reālas dividendes ASV valsts ekonomikai, kā arī viņiem pašiem. ASV valsts finansu-ekonomiskā palīdzība un Vašingtonas radītā globālā ekonomiskā sistēma, ar amerikāņu valūtas īpašu lomu, sekmē ekonomiskās diplomātijas īstenošanos.
Visi galvenie Amerikas ārpolitikas sasniegumi balstās uz stingru ekonomisko fundamentu. Ja Eiropā politiskās attiecības gāja ekonomisko sakaru priekšā, un veidoja pamatu ekonomisko interešu aizstāvēšanai, tad ASV, pretēji, bija raksturīga apsteidzoša ekonomiskā ekspansija, kuras rezultāti vēlāk tika stiprinātas atbilstošu politisko un juridisko attiecību veidā. Tamdēļ, Amerikai tieši ekonomiskā diplomātija – ekonomisko sviru izmantošana ārpolitikas mērķu sasniegšanai – ir prioritāte. Tās realizēšana nav saistīta ar ievērojamiem tēriņiem, kas izriet no atklātas militāras iejaukšanās, bet ietekme un efektivitāte izrādās daudz noturīgāka un uzticamāka, par politisko un, vēl jo vairāk, par militāro iejaukšanos. Daži analītiķi norāda, ka "ārēja ekonomiskā palīdzība ir ērts instruments, ar kura palīdzību valsts-donors izrāda tiešu ietekmi uz valsti, kas to pieņēmusi". Tas ir universāls iesaisties mehānisms valstīm, kurām tas tiek piešķirts, tiešā atkarībā no "donora". Pazīstamais zinātnieka S. Rogovs uzskata, ka "ekonomiskajai palīdzībai ir arī politiskas sekas". To skaidri apzinājās arī amerikāņu līderi: vēl 1943. gada 13. martā Garimans atzīmēja, ka "dolārs ir viens no efektīvākajiem rīkiem, kas ir mūsu rīcībā, lai iedarbotos uz Eiropas politiskajiem notikumiem". Tāpat viņš teica, ka "ekonomiskās palīdzības sniegšanas politika ir viens no ietekmīgākajiem instrumentiem, kas ļaus izvairīties no PSRS ietekmes sfēras palielināšanas Austrumeiropā un Balkānos". Ekonomiskās diplomātijas stratēģiskie mērķi ASV, sākot ar Māršala plānu, nav maināmi pēc būtības, par cik, galvenokārt, tie ir virzīti uz amerikāņu līderisma sasniegšanu un atbalstu – Vašingtonas ārpolitikas galvenais uzdevums. Šajā sakarā ekonomiskā diplomātija ir viens no Amerikas ārpolitikas pamat instrumentiem, kas veido starptautisko attiecību jauno sistēmu.
Pēdējā laikā starpvalstu komerciālo un ekonomisko attiecību uzlabošana atrodas diplomātiskās darbības pašā centrā. Galvenie iemesli diplomātijas interesei par tās vēsturiski ekonomiskajām saknēm balstās uz to, ka:
- Lielākajā daļā attīstīto valstu ārējā tirdzniecība un investīcijas no IKP, salīdzinot ar vietējo ražošanu, pastāvīgi pieaug;
- Ekonomisko reformu īstenošana attīstīto valstu procesos, kas orientēti uz attīstīto valstu tirgus ekonomiku, tāpat kā attīstības stratēģija, kas balstīta uz eksporta stiprināšanu, veicina daudz ātrāku valsts integrāciju globālajā pasaules ekonomikā;
- Tirgus un biznesa globalizācija – ražošanas palielināšana un pakalpojumu sniegšanas sfēras paplašināšana, rada nepieciešamību aktivizēt daudzpusējas un regulāras saiknes starp valstīm;
- Reģionālo tirdzniecības nolīgumu paplašināšana ar mērķi novērst starptautiskās tirdzniecības un investīciju procesu barjeras – ES, CEFTA, Mercosur, NAFTA, FTAA un citas – nozīmīgā mērā nosaka to vadošo lomu.
Mūsdienās pasaules globalizācijā, kas raksturīga kā valstu savstarpēji ekonomiskā atkarība vienai no otras, ekonomiskā diplomātija kļuvusi par svarīgu starptautisko attiecību elementu. Tas ir "mēraparāts", ar kura palīdzību tiek noteikts starpvalstu attiecību līmenis. Tieši tāpēc, ekonomika ieguvusi centrālo lomu diplomātiskajās attiecībās, robežas starp tradicionālajām un politiskajām diplomātiskajām darbībām kļūst arvien šaurākas un "ekonomiskā diplomātija" ar vien vairāk iesakņojās klasiskās diplomātijas pielietojumā.
Šodien ekonomiskā diplomātija kļūst par disciplīnu, kas apvieno izpratni par starptautisko sadarbību politiskajās un ekonomiskajās sfērās, tā nosaka to savstarpējo attiecību un atkarību vienai no otras. Apvienotās diplomātijas funkcionālās iespējas ir daudz ekvivalentas, jo katra specifiska diplomātiska darbība politiskā vai ekonomiskā līmenī ir saistīta viena ar otru. Šī pieeja parādās valsts divpusējās un daudzpusējās attiecībās. Spilgts piemērs tam ir nesenā "gāzes krīze" starp Krieviju un Ukrainu.
SAIMNIECISKĀS DIPLOMĀTIJAS DARBĪBAS SFĒRA
Ekonomiskās diplomātijas lomas pieaugumu mūsdienu starptautisko ekonomisko attiecību sistēmā sekmē daudzi konkrēti faktori:
1. Internacionalizācijas procesi un ekonomiskās sistēmas savstarpējās atkarības pastiprināšanās, kas iet divās plāksnēs – globālā un reģionālā integrācijā;
2. Tirgus saimniecības zonas strauja paplašināšana, nacionālo ekonomiku liberalizācija un to mijiedarbība ar tirdzniecības un starptautisko investīciju starpniecību. Ar vien lielāks skaits pasaules ekonomikas subjektu – transnacionālās korporācijas, bankas, investīciju grupas – nopietni ietekmē pasaules politiku, starptautiskās attiecības. Jaunu, neatkarīgu valstu ekonomiku vērienīga un pieaugoša atkarības palielināšanās no pasaules tirgiem, investīcijām un tehnoloģijām, liek koriģēt savas pozīcijas politiskajās un militārajās problēmās starptautiskā mērogā;
3. Globalizācija pasaules saimniecībā šo lomu paceļ jaunā kvantitatīvā un kvalitatīvā līmenī, savienojot ražotājspēka internacionalizācijas padziļināšanās procesu, un vienlaicīgi transnacionālo korporāciju centieni pakļaut šo procesu saviem mērķiem dominējošā stāvokļa pastiprināšanai pasaules tirgū, paaugstina ekonomiskās diplomātijas lomu, jo tā veicina internacionalizācijas attīstību visu valstu interesēs un līdz ar to pretojās to centieniem, kas gribētu monopolizēt globalizācijas priekšrocības;
4. Progresīvo pārvaldes metožu, energoekonomisku un jaunu tehnoloģiju ieviešana, ārvalstu investīcijas nodrošina sadarbības attīstību starp valstīm un starptautiskajām organizācijām. Tas mazinās valsts ekonomikas noslēgtības un pašnodrošināšanās tendences, ārējā atvērtība kļūst par normu;
5. Inovāciju virzīšana valsts ekonomikā un ārējā atvērtība – sekmē valsts tēla pozitīvu attīstību, bet tam seko ārvalsts tūristu piesaiste, kas arī ir izšķirošs faktors ekonomiskajai izaugsmei un ārvalstu investīciju piesaistei.
Ekonomiskas diplomātijas attīstības tendences globalizācijas nosacījumos
Globalizācijas procesus pavada starptautiskās konkurences pastiprināšanās, un tas prasa neatlaidīgu valsts piedalīšanos nacionālo interešu virzīšanā un aizstāvēšanā pasaules tirgū. Valsts atbalsts dažādās formās šodien kalpo kā svarīgākais faktors vietējo uzņēmumu veiksmīgai darbībai, kā arī valstij kopumā, pasaules tirgū. Runa nav par tirgus saimniekošanas principu maiņu, bet gan par vietējo ražotāju, kas strādā nežēlīgā konkurences vidē, konkurētspējas paaugstināšanu. Nacionālās konkurētspējas paaugstināšana paredz savstarpēji saistītu un savstarpēji papildinošu mēru kompleksu gan iekšējā ekonomiskajā (pretimnākšana tehnoloģiju attīstībai, inovatīvas darbības), gan ārējā ekonomiskajā (eksporta virzīšana, nosacījumu vienkāršošana ārējā tirgus sasniegšanai, ārvalsts investīciju piesaiste, tehnoloģijas) politikas jomā. Tamdēļ, šajā virknē īpašu vietu ieņem ekonomiskā diplomātija, kas veido labvēlīgu ārējo vidi, praktiskam uzdevuma risinājumam konkurētspējas paaugstināšanai.
Eksporta un investīciju virzīšana
Ārvalsts investīciju piesaiste – būtisks ekonomiskās diplomātijas uzdevums. Tā realizēšanas pamatuzdevums ir labvēlīgas satikšanās vides radīšana eksportētājam un viņa potenciālajam partnerim, noteikt un skaidri formulēt prioritātes un parādīt eksportējamo preču un tehnoloģiju visas izdevīgās puses. Bet ir nepieciešams uzsvērt sīki izstrādātas valsts eksporta stratēģijas nozīmi, kas nosaka galvenos eksporta preču virzienus. Tam ir jābūt galvenajam tirdznieciski ekonomisko misiju uzdevumam.
Viscaur praktiski ir vērojams institucionālās un organizatoriskās bāzes nostiprināšanās, ekonomiskās diplomātijas statusa palielināšanās valsts varas sistēmā. Aizvien pieaug tirdznieciski ekonomisku misiju skaits, kvalitāte, funkcionalitāte, kas vērsta uz ārējās ekonomiskās darbības atbalstīšanu, vietējo uzņēmumu interešu lobēšanu ārpus robežām, tirdznieciski politisko atbalstu, efektīvu ārējo resursu mobilizāciju attīstības mērķiem.
Tāpat ekonomiskās diplomātijas prioritārs uzdevums ir nodrošināt valstij labvēlīgus nosacījumus starptautiskajai ekonomiskajai sadarbībai, kas sekmē valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes pieaugumu. Lielu lomu tajā spēlē tirdznieciski ekonomiskās misijas, kuras var uzskatīt par saliņām svešās valstīs, kas uzkrāj plašas zināšanas par valsti, kurās tās ierodas, un kuru rīcībā ir politiski un citi kontakti pateicoties savai daudzgadējai klātesamībai citās valstīs, viņu darbam ir jābūt virzītam uz pareizas un drošas informācijas pieejamību par interešu un nopietnības līmeni, un prioritātēm objektīvas ieinteresētības pakāpes investīcijās, savstarpējo izdevīgumu, pat, ja ir jāiet piekāpšanās ceļš, tad izdevīgumam ir jābūt lielākam par pašu piekāpšanos.
Valsts virzība
Savas valsts uztveres pozitīva tēla radīšana ir diplomātisko misiju, ārlietu ministriju un profesionālu diplomātu galvenais uzdevums, kaut gan viņu faktiskās iespējas pastāvīgi vai īslaicīgi ietekmēt viņu valsts esošās uztveres izmaiņas ārpus robežām bieži vien ir ierobežotas. Brajans Hokings (Brayan Hoking) slavens mūsdienu diplomātijas teorētiķis, izanalizējot valsts uztveres ietekmi uz lēmumiem , kurus par savas darbības uzsākšanu pieņem ārvalstu uzņēmēji, teic, ka 72% nosaka valsts uztvere, kas ir pamats lēmuma pieņemšanai par labu investēšanai vai citām ekonomiskās sadarbības formām ar konkrēto valsti. Pasaules Banka tās publikācijā "Valsts mārketings: reklāma kā instruments, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas", parāda galveno pozīciju valsts pozitīvam tēlam ārvalstu investīciju piesaistei. Pat starp valstīm, kurām nav nekādu diplomātiski savstarpējo attiecību un, kas ir apgrūtinātas ar nopietnām politiskām grūtībām, var eksistēt intensīva ekonomiskā apmaiņa. Pie tam, divpusējās savstarpējās attiecības, kas balstītas uz pozitīvas nacionālās identitātes uztveri, ir pamats daudz dinamiskāku un vieglāku savstarpēji tirdznieciski ekonomisko attiecību attīstīšanai. Iniciatīva, jauninājums un izgudrošanas spējas, lūk, šīs ir sekmīgas organizācijas darbības īpašības, kuras atrodas diplomātisko misiju bruņojumā. Šeit ir svarīgas visas diplomātiskās darbības vadīšanas metodes, tai skaitā konsulārais un kultūrizglītības darbs, attiecības ar masu saziņas līdzekļiem, diasporu un citas diplomātisko pārstāvniecību darba sfēras, kuru pamatuzdevums ir savas valsts pozitīva un pievilcīga tēla radīšana mītnes zemē.
Ekonomiskās diplomātijas darba galvenās metodes
Analīze
Diplomātiskā misija ir pamatstruktūras vienība, kas savai valstij nodod caur oficiāliem avotiem iegūtu informāciju, kura tai ir tieši pieejama, par uzturēšanās valsts ekonomikas pamatprincipiem, attīstības struktūru un tendencēm, tās plāniem un programmām, valūtas finansu stāvokli, ārējo ekonomisko saikņu attīstību, preču un pakalpojumu tirgus konjunktūru; tās eksporta un importa potenciālu, par tiešo investīciju pieprasījumu valsts ekonomikā. Tas viss ļauj radīt potenciālu tālākai ekonomiskajai sadarbībai.
Direktīvu radīšana klātesamībai tirgū
Viens no galvenajiem diplomātiskās misijas uzdevumiem ir atbalsta sniegšana savas valsts ārējo ekonomisko attiecību dalībniekiem viņu darbā mītnes valstī, kā arī to aizsargāšana un kontroles īstenošana, lai darbības procesa laikā valsts intereses tiktu īstenotas; savu valsti pārstāvēt tā, lai tās finansu, ekonomiskais un politiskais stāvoklis ļautu to uztvert kā drošu partneri ārējās ekonomikas darbības jomā, izrādīt pretimnākšanu ārējās ekonomiskās darbības jomas dalībniekiem, un tās īstenošanā organizēt sarunas, kongresus, seminārus, apaļā galda diskusijas, izstādes; izstrādāt savu uzņēmumu piedāvājumus par eksporta-importa preču un pakalpojumu organizēšanu, investīciju pieprasījumu un piedāvājumu, sniegt tiem konsultatīvi informatīvus pakalpojumus, vietējos eksportētājus izmantot ekonomikas un tirgus analīzei, kam ir nepieciešamas īpašas zināšanas, kuras profesionālam diplomātam var nepiemist.
Saspēle
Metode diplomātisko misiju darba organizēšanai. Diplomāti ir "īpaši iecelta vienība", viņu darbs prasa komandas spēli, lai risinātu svarīgākos politiskos un ekonomiskos uzdevumus mītnes valstī, tam ir nepieciešams izmantot vadošos speciālistus, analītiķus un ekspertus, lai analizētu mītnes valstī notiekošo politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Par tādas saspēles pamatu ir uzskatāms diplomātiskās misijas vadītājs, kam piemīt pieredze un vēlme strādāt, kas ir atvērts pret diplomātisko mehānismu jauninājumu pielietošanas, kas harmonizē diplomātisko misiju virzienu un mērķus esošajā situācijā un prasībās, un kas spēj veikt galvenos uzdevumus savas valsts pozitīva tēla radīšanai, sekmējot tālāku divpusējo politisko un tirdzniecības ekonomisko saikņu attīstību, kā arī uzlabojot savstarpējās tirdzniecības struktūru, jaunu un perspektīvu virzienu radīšanu diplomātiskās misijas darbībā.
Ekonomiskās diplomātijas sistēmas organizācija – modeļa uzstādīšana
Šodien, ārlietu ministrijas visā pasaulē izmanto vairākus darba modeļus, kas attiecas uz ārējo tirdznieciski ekonomisko darbību.
Apvienotais modelis
Sevī ietver divpusējo tirdznieciski ekonomisko attiecību attīstības kompleksu ārlietu ministrijas pakļāvībā. Ārlietu ministrija ir galvenais valsts ekonomisko interešu koordinators starptautiskā līmenī. Tā nosaka stratēģiju un prioritātes sadarbībai ar visām valdību organizācijām un reģionālajām izpildvaras institūcijām mītnes zemē.
Daļēji apvienotais modelis
Ārlietu ministrija kopīgi ar ekonomikas ministriju organizē darbu tirdznieciski ekonomisko attiecību attīstīšanai; tirdznieciski ekonomiskā misija tiek izdalīta kā diplomātiskās misijas atsevišķa apakšvienība un atrodas dubultā pakļautībā zem ārlietu un ekonomikas ministrijām, ir neatkarīga no diplomātiskās misijas un tai pašai ir savs budžets. Tirdznieciski ekonomiskās misijas vadītājs ir pakļauts diplomātiskās pārstāvniecības vadītājam, kas kontrolē viņa darbu. Ekonomikas ministrija nosaka misijas darba prioritātes.
Uzdevumu nodošana par tirdznieciski ekonomiskajām saiknēm trešajai personai
Ārlietu ministrijai kontroles īstenošanā pār tirdznieciski ekonomisko situāciju diplomātiskās misijas mītnes zemē ir pasīva loma, un tā izmanto trešās personas pakalpojumus tikai tad, kad tāda nepieciešamība ir radusies, tamdēļ dod uzdevumus aģentūrām, kas atbild par eksporta virzību un mārketinga pētījumiem
Secinājumi
Ekonomiskā diplomātija ārpolitikā pastāvēja jau no pašiem tās pirmsākumiem, to var uzskatīt par pamat mehānismu, lai sasniegtu auglīgus tirdznieciski ekonomiskos sakarus divpusējā un daudzpusējā līmenī – tas ir atslēgas instruments, lai attīstītu efektīvu sadarbību starp valstīm un reģioniem pasaules līmenī. Ekonomisko interešu prioritāte, kas ir divu valstu sadarbības rezultāts, neskatoties uz starp tām esošām atšķirībām, kuras radušās dažādu ekonomikas attīstību rezultātā, efektīvi pārvar un veicina daudz stiprākas sociālās, ekonomiskās un politiskās savstarpējās attiecības pasaulē, šajā procesā ekonomiskās diplomātijas loma ir neaizstājama.
Mēs dzīvojam bezgalīgu iespēju laikā. Tiem, kam ir nepieciešamās zināšanas, iemaņas darbam ar datoru un pieejamība globālās informācijas infrastruktūrai, gandrīz vai nav nekā neiespējama. Piemītot visiem šiem elementiem, pat mazā biznesa organizācija vai paša ražotne attīstības valstī var kļūt par veiksmīgu globālajā tirgū – īpaši tad, ja nodrošināsieties ar uzticamu atbalstu, profesionālu un efektīvu ekonomisko diplomātiju.