Mūslaiku krīze ir likusi krist kaunā daudziem ekonomistiem

Iespējams, ka citās valstīs mūslaiku krīze ir likusi krist kaunā daudziem ekonomistiem, bet tikai ne Latvijā...

Un jā, kas ir DSVL modelis salīdzinot ar grandiozo, 73 gadus garo eksperminetu - Padomiju - tak, skaidri tika parādīts ar ko beidzas pārlieku vērienīga plānošana ekonomikā.

Cik sapratu ir tā. Prognozēt, kad būs pārmaiņas pēc šī modeļa ir neispējami. Savukārt, tad kad viss rit gludi - tad no modeļa jēga maza - tāpat viss notiek.

Nē nu LB ir ļoti gudri ekonomisti, nav vārdam vietas. Man tur tikai viens jautājums, ja jau viņi visi tur tik gudri, tad kāpēc bankas prezidents nopirka dzīvokli par pusmiljonu, kurš nu maksā jau krietni mazāk?

Ja mūsu LB vadītāji tādi ģēniji,kāpēc Latvija ir tādā di_sā ?

No Bērziņa raksta rodas jautājums- kāpēc LB un Godmaņa valdība neatbrīvoja lata kursu? Var stāstīt ko grib,bet ja paskatās kam bija izdevīgi saglabāt lata kursu atbilde ir-valdība glāba zviedru bankas,plus vēl Parexsu.Kas notiek ar valsti,nospļauties.Islandē pret saviem banku u.c.vadītājiem kas iegrūda valsti bedrē ierosināta izmeklēšana,kas pie mums?

Tur nav nekas par LB ekonomistu līmeni, tur lielākā daļa ir doktori, ar pasaules pieredzi un stažēšanos Centrālajās bankās un SVF. Bērziņam tikai sapņot par tādu izglītību.

Rutkaste: Šodien Oslejs izliekas gudrāks par pāvestu iekš DienaLv, nespējot atšķirt LB strukturālo makro modeli no DSGE. Ar DSGE parasti neprognozē, bet pēta sakarības ekonomikā, veic simulācijas un tas ir daudz imūnāks pret Lucas critique. Piekrītu, ka DSGE ir tehniski komplicēts un to grūti saprast, ja nav apgūta augstskolas pirmo divu kursu viela augstākajā matemātikā. Piekrītu arī tam, ka jebkurš modelis ir muļķīgs, ja to veido bez izpratnes par ekonomiku. Tikpat muļķīga būtu situācija, ja diplomēts pavārs mēģinātu kalibrēt protonu kūli CERN elementārdaļiņu paātrinātājā. Tomēr prognozēšanā modeļus izmantot ir svarīgi, lai procesam pieietu sistēmiski un nepalaistu garām būtiskas ekonomiskas sakarības, t.i., lai neapmaldītos 3 priedēs domājot, ka esi mežā. Pie mums LB ar DSGE modeļu būvi un darbināšanu (DSGE nav ne tuvu vienīgie modeļi, kurus izmantojam) nodarbojas cilvēki ar doktora grādu ekonomikā, kas spēj izturēt starptautisku peer review, un šādi modeļi palīdz labāk izprast tautsaimniecībā notiekošos procesus. Turklāt DSGE nebūt nenozīmē monstru ar 1000 vienādojumiem, kam veselais saprāts nespēj izsekot līdzi; DSGE var būt arī ar uz roku pirkstiem saskaitāmu vienādojumu skaitu, kam izsekot līdzi var itin viegli. Un nobeigumā, ievadot iekš google atslēgvārdus par DSGE, lai saprastu, ko cilvēks, kas nekad nav redzējis un pats nav nodarbojies ar DSGE, var par to operatīvi uzzināt, viens no pirmajiem rezultātiem, ko saņāmu, bija šis te wikipedia ieraksts, kurā kā reizi atrodami Oslejs citētie prof. Buitera vārdi :)

ja palasa pēdējo gadu JO un LB prognozes - izskatās, ka labāks prognozētājs bija JO.

Par LB ekonomistu līmeni labi uzrakstījis J.Bērziņš,visiem iesaku izlasīt

Autors butiba pateica, ka pedejo ~20 gadu zinatniskais darbs makroekonomika ir mesls. Pardrosi vai stulbi? Domaju, ka pedejais. Man ir aizdomas, ka autors pats nav spejigs nevienu DSGE modeli radit. Un lai kaut ko kritizetu, tas ir japarzin.

A.Ekonomikas paredzēšana ar formulām nestrādā tāpēc, ka ekonomiskais subjekts ir cilvēks, kas pastāvīgi mācās un nevar prasīt, lai rīt vai pēc gada viņš joprojām uzvestos tāpat kā statistiķi ir aprēķinājuši pēdējos 100 gados. B.Krīzes kā tādas nav paredzamas pirms tās jau nesāk izpausties.

Ekonomika kā līdzsvara sistēma varēja darboties līdz pagājušā gadsimta 90-tajiem gadiem. Pēc tam, pateicoties globalizācijai un informācijas tehnoloģijām, ekonomiku sāka arvien ievērojamāk ietekmēt iepriekš nekvantificēti mainīgie. Un šo mainīgo palika arvien vairāk. Līdz ar to valdibas un centrālās bankas jau vairs tikai daļēji var ietekmēt makroekonomiskos rādītājus. Diemžēl šādai sistēmai reāls matemātiskais modelis praktiski nav iespējams. Jo arī regulējums nepārtraukti mainās.

Diena jau sākusi viedokļus likt ziņu sadaļā?

Ošlejs&Co bauda demokrātijas un brīvā tirgus labumus, jo ir jau tādi, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir spējuši sev sākotnējo kapitālu uzkrāt? Daudzi gan vēl neapjēdz skarbo realitāti - ''Peters neesot pārliecināts, vai visi saprot, ka" faktiski dzīvojam pilnīgi jaunā valstī, ko sauc par Eiropas Savienību. Līdz ar to mūsu izbraukšana patiesībā ir iekšēja pārvietošanās." (Peters: Latvijā arī šodien sabiedrība vēl neprot dzīvot kapitālismā.DIENA.LV)