Nākamgad apdraudēta ap 200 skolu pastāvēšana

Ja mūs uztrauc problēmbērnu mācības, uzvedība, viņu pašsajūtas un zaudetaju izjūtas ar no tā izrietošajām sekām, tad pasniedzējas ieteikums ir ļoti atbalstāms.

jāslēdz visas krievu skolas, atrāk jo labāk. jo tad bus viena no okupācijas sekām likvidēts. vel daudz darbs darāms.

Bet es neredzu neko sliktu, ja uz 3 skolēniem ir 1 skolotājs. Bērni pieskatīti, katram var visu paskaidrot un atprasīt. Mazās skolās nav tā psihopātu atmosfēra, kas lielajās.

Skolēnu nogādāšana līdz skolai ir ļoti aktuāls jautājums, ko vajadzētu risināt ne tikai laukos, bet arī Rīgā un, manuprāt, citās lielākajās Latvijas pilsētās. Jājautā KĀPĒC ir noorganizēts transports diplomātu bērniņiem uz skolu un atpakaļ? Ar ko mūsu pašu bērni ir sliktāki? Kāpēc mūsu valdība un izglītības ministrija tik ļoti nīst mūsu bērnus? Dzīvoju Vecmīlgrāvī, bet bērni mācās centra skolās. Visiem bērniem, kas mācās centrā jāspiežas ar visām somām pārpildītajos autobusos, kas brauc uz centru. Grūti pasažieriem, grūti skolnieciņiem. Speciālie skolas autobusi IEVĒROJAMI atvieglotu ne tikai nokļūšanu strādājošajiem uz centru, bet arī ievērojami atslogotu pilsētas autobusus. Bērniem būtu savs transports, pārējiem komfortablāks brauciens uz centru. Patīkami ir braukt uz centru, kad ir skolēnu brīvdienas...

Neviens šeit nespriež par izglītības vajadzību vai nevajadzību. skaidrs, kad tā ir vajadzīga. un pietam maximāli laba. Jāceļ ir skolotāju laktiņa, jāmaksā vairāk, lai būtu konkurence un būtu iespēja izvēlēties labākos no labākajiem. Taču tam ir jānotiek paralēlā procesā ar skolu optimizēšanu. Tā lai uz 1 skolotāju nebūtu 3 skolnieki, kā bieži tas ir lauku skolās. Risinājumi par skolēnu nogādāšanu līdz blakus skolām ir dažādi. tas ir atrisināms jautājums.

Pilnīgi piekrītu ierosinājumam- lai taupītu, vismaz pusi no pilsētu skolām pārdot, bet skolniekus vest no šīm skolām uz tuvāko lauku skolu! Ieguvumi- iespējams iztikt ar vienu skolas autobusu, nav pārslogotas klases, līdz ar to darbs ar skolēniem kvalitatīvāks, kā arī pašvaldībai ienāks laba naudiņa par pārdotajām pilsētu skolas ēkām. Principā, var tās pārveidot par akūti trūkstošajiem bērnudārziem. Nemaz nerunājot par to, ka uzlabosies disciplīna, jo stundu laikā sīkie nevazāsies pa datorspēļu saloniem. Manuprāt, ļoti vērā ņemams priekšlikums!

prieks, ka man ir taisnība 80% jūsuprāt! :) Bet kuros 20% man nav taisnība? Vai taisnība ir tajā robežu optimizēšanas shēmā un kļūdos visā, kas saistīts ar skolām? :))

ja izdosies izsist naudu no ES vai citurienes, tad vari būt drošs, ka atradīsies vesela virkne valdošajai koalīcijai pietuvinātu attīstītāju, kuri ar lielāko prieku sacels karton-regipša būdas par €3000 kvadrātmetrā, tautā sauktas par "jaunajiem projektiem", katrā novada centrā un uz turieni pārvietos visus lauciniekus! Un vēl iestāsīs tiem nabagiem, ka jāņem hipokredīts zviedru bankā, lai izpirktu šo būdu 40 gados, pārmaksājot % vēl tās sākotnējo cenu 2x

šādu reģionālo reformu, kolektivizācijas gados, mēs jau esam pieredzējuši. tikai tad viensētās dzīvojošie tika nodrošināti ar labiekārtotiem dzīvokļiem ciemos un pilsētciemos. vai šoreiz būs tāpat?

Jums vismaz 80% taisnības. Izglītība ir vienīgā vērtība ko stulba valdīšanas nespēj aplikt ar nodokļiem un uz robežas nomuitot. Tā ir pamatā visās labklājības zemēs. Skaitīt skolēnus kā "štukas" ir barbariski. Katrs mazs puisītis vai meitiņa ir valstij nozīmīgi. Katrs labs skolotās ir tikpat vērtīgs kā armijas ģenerālis, ministrs. Katra slēgta skola ir nagla Latvijas zārkā. Ap skolām jākoncentrē ražošana, kultūra un sports. Pagastu sistēma Latvija savu dzīvotspēju pierādīja ļoti ilgā laikā. Pagasta vecākais, skolotāji, ārsts un policijas kārtībnieks bija pagasta cienījamās personības. Patriotisms sākās ar klases, skolas un pagasta goda aizstāvēšanu. Taču kretīnu [Jūrmalgeitas leksikā] valdīšana visu, nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ, pretēji lietu loģikai, sākusi sagraut. Izskatās, ka kremļa melnā roka pārvalda Jēkaba ielas telpu. Saņemot atlīdzību par Latvijas pārveidošau melnā caurumā NATO un EU ārējā mūrī.

mūsu bērni ir tikai bizness uz ko var nopelnīt...

un tagad parēķini cik izmaksās novadam turēt pietiekamā daudzumā ceļa uzturēšanas mašīnas un darbiniekus, lai ziemā garantētu, ka visi bērni vienmēr no novada nomalēm tiek uz skolu? Ak par to tu nedomāji vai ne! Tavuprāt jau nekas slikts nebūs, ja kādu dienu, kādi 10 vai 15 sīči paliek uz aizputināta ceļa gaidot salūzušo vai braukt nespējīgo autobusu. STULBUMS, STULBUMS, un vēlriez STULBUMS! Ja ekonomētu uz Rīgas skolu tīkla optimizāciju, krievu skolu slēgšanu, tad OK! Es to saprastu un tas būtu valstiski pareizi! Runājot par izglītības kvalitāti! 1-4 klases vielu ABSOLŪTI NOTEIKTI VAR MĀCĪT viens un tas pats skolotājs! Tu te piesauci ārvalstu praksi izglītībā, kaut gan varu likt galvu ķilā, ka tu par to zini no "viena tante teica" līmeņa avotiem! Piemēram, bagātajā Dānijā pirmajās klasēs PĀRSVARĀ VISUS PRIEKŠMETUS māca klases audzinātājs. ļoti pamazām ar katru nākošo klasi kādu no priekšmetiem sāk mācīt kāds speciālists. Sākumskoliņas (1-4 klasīte) ir katrā pat vismazākajā lauku ciematiņā vai mūsu izpratnē ēku pudurī. No viensētām tuvākajā tās apkārtnē bērņuki ar velosipēdiem atbrauc vai tos atved vecāki pa asfaltētiem celiņiem. Tur laukos praktiski VISI ceļi ir asfaltēti! Pamatskola (1-9 klasei) tur ir katrā pagasta (mūsu pašreizējā izpratnē) centrā, savukārt ģimnāzijas (vidusskolas) ir mūsu novada līmeņa iestāde, un tas ir normāli, jo lielajiem bērniem nav nekādu problēmu arī pabraukāt ar autobusiem, kuru izmantošana, protams, šiem bērniem tiek pilnībā subsidēta! Princips ir viens - sīkajiem jāmācās maksimāli tuvu mājai! Tā lūk!

a priekš kam mums skolas un izglītība..nākotnes latvis būs politiķis un dažādu padomju loceklis.. tur jau izglītību nevajag. Tā turpināt,tirliņi!

atbildost uz ZB, bet laukos tā arī notiek, bērni ceļas 5 un 6 , lai tiku uz skolu, retu zina kāda ir situācija laukos, un tik bļauj ka nedrīkst likvidēt skolas, bat ir jādoma tālāk, ne jau skolās ir problēma, bat jādomā par laukiem, lai jauni cilvēki paliktu un būtu darbs, tad arī būs bērni un būs skolas, nevis tadag kad skolā 25 bērni, skolotājiem algas 500, direktoriem 800 Ls pāri mēnesī, kāda tad tur ir ekonomika un vajadzība pēc skolām.

tagad konkrētāk par ekonomiju šai lietā! 1) skolotāji, pašvaldības darbinieki un pensionāri daudzos pagastos patreiz ir vienīgie, kas saņem regulārus ienākumus algas vai pensijas formā. Tie ir galvenie vietējā veikaliņa un kaut jel kāda sab. pakalpojumu sniedzēja garantētie klienti un faktiskie uzturētāji. 2) Nebūs jau tik vienkārši ar tiem autobusiem kā te tādi prātvēderi kā Plakanais izsakās! centra skioliņā stundas sāksies tieši 9 vai 8 vai kādā citā laikā (nav svarīgi cikos tieši), bet visai pirmajai, otrajai, trešajai utt klasēm vienlaicīgi. Tātad no VISIEM novada kaktiem tie skolasbērni uz skolu jānogādā VIENĀ LAIKĀ! Tātad vajag pa vienam autobusam uz katru bijušo centriņu un VIENLAICĪGI! tātad nevis 1 bet vairāki autobusi, vairāki šoferi, lielāki izdevumi, lai nodrošinātu šo valsts vienu no galvenajām funkcijām iepriekšējā kvalitātē. Diemžēl uz bērniem, zinot mūsu taukmūļus un to dabu, būs galvenā ekonomēšana! Autobusu skaits būs nepietiekams, dažus uz skolu atvedīs krietni agrāk, tie dabūs celties nejēgā agri un tad nīkt pustukšajā skolā, tāpat mājās daži tiks krietni vēlāk! 3) visiem līdz šim nodarbinātajiem skolotājiem darbs centrā neatradīsies. valstij, pašvaldībai nāksies tos pārkvalificēt un piedāvāt citus darbus. Tomēr baidos, ka neko vairāk kā veikalus šī valsts nespēs piedāvāt! Rezultātā tik pazemināta kopējā darbaspēka kvalifikācija vai arī šie skolotāji ar ģimenēm pametīs laukus un dosies Rīgas vai Īrijas virzienā 4) arī mazie lauku veikaliņi, kuru īpašnieki pašreiz nodrošina sevi ar kādu nelielu bet stabilu iztiku, to vairs nespēs - vērsies ciet. Cita darba nebūs. arī ceļš uz pilsētu meklēt algotu darbu vai Īrija. Vietējie pensionāri, zemnieki, mežstrādnieki būs spiesti braukāt uz pilsētas veikaliem, tērēt krievu degvielu un iepirkties norvēģu rimi, leišu maksimās, ikijos, igauņu selveros - palielināt Latvijas Republikas ārējās bilances deficītu! 5) ja kāds iedomāsies celt kadu ražotni ārpus pilsētām, tad ātri aplauzīsies, jo sapratīs, ka ārpus pilsētām NAV DARBASPĒKA NEKĀDA! Tādas lūk var būt pat ne pašas pesimistiskākās sekas šim stulbumam!