Juridiski sanāk vareni — nav liegts izvirzīt apsūdzību noziegumos pret cilvēci, taču panta nav, tātad nav iespējams notiesājošs spriedums. Nav zināms, cik Latvijas visjuridiskāko galvas rosījās ap Krimināllikumu, taču galu galā palika pie tā, ka noziegumi pret cilvēci esot genocīdam piekritīgi. Pastāv viedoklis, ka tas ticis izdarīts, lai ar bijušo čekistu tiesas prāvām nekaitinātu Maskavu. Pielabināšanās oficiālajai Krievijai, ziedojot čekas upuru tiesības uz taisnīgu tiesu — tas tomēr ir stipri negodīgi, lai neteiktu vairāk. Jāpiebilst, ka Lietuvā un Igaunijā šajā likumdošanas jomā viss ir kārtībā, taču Tallinu un Viļņu neviens nav bombardējis. Interesanti, ka par robu Krimināllikumā, kas pieņemts pirms desmit gadiem, Saeima tikusi informēta tikai 2006. gadā. Un klusums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimai pašas iebalsotā kļūda būtu nekavējoties jāizlabo.
Neatzītais noziegums
Noziegums, izrādās, var arī palikt nesodīts. Tāpēc ka palicis ārpus Krimināllikuma. Protams, var paspriedelēt, kas pie tā vainīgs — nejauša sakritība, juristu nevīžība vai negodprātība. Taču fakts paliek fakts. Krimināllikumā ir nodaļa, kas saucas Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds, taču velti tajā meklēt pantu, kurā būtu aplūkoti noziegumi pret cilvēci.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.