Ivars Godmanis (LPP/LC), premjers*
Varētu kompensēt desmit procentu
Valdība ir pēdējā šajā valstī, kas gribētu kaut kādā veidā samazināt vai censties īpaši nemaksāt tām profesijām, kas ir valstij izšķirošas. Es jums varu apgalvot: valdība, ko es vadu, ir pēdējā, kas to gribētu. Bet problēma ir tāda, ka ir viena lieta, ko var samaksāt, un kā tas atšķiras no tā, ko cilvēki pieprasa.
Solīšana lielākoties notiek un notikusi, kad ekonomika gājusi tā skaisti uz augšu. Tad jums rodas sajūta, ka tas tā, maigi izsakoties, būs turpmākos 20 gadus. Tā ekonomikā nav. Jau pašlaik budžeta ieņēmumu prognozes nepildās un šajā ziņā viskritiskākā situācija veidosies starp 2. un 3.ceturksni.
Pirmais uzdevums ir cilvēkiem nākamgad samaksāt, to palielinājumu organizēt tā, lai viņi reāli mazāku naudu nesaņem. Nu tāda ir situācija.
Mēs esam ieplānojuši, ka vidējā nākamā gada inflācija varētu būt apmēram 10 procentu. Tātad mūsu uzdevums ir, lai mēs šīm profesijām, kas ir izšķirošas sabiedrībā... lai nebūtu sajūta, ka ir mazāk naudas, tad būtu nopietni protesti. Uzdevums ir kompensēt šos 10 procentus piemaksu veidā. Tas, protams, ir daudz mazāk, nekā solīts veselai virknei. Mēs solījumus kā tādus neatceļam, bet mums šī situācija ir pārejas noteikumi šajos gados. Es ceru, ka tie ir viens, divi gadi. Vēlāk mēs atgriezīsimies.
*LNT raidījumā 900 sekundes
Astrīda Harbaceviča, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja
Pedagogi nepieņems drastiskus ierobežojumus
Mums bija divu veidu gaidīšana. Viena — mēs gaidām, ka tiks izpildīta 2005.gadā pieņemtā programma, kas paredz, ka skolotājiem no nākamā gada septembra pienāksies 70 latu algas pieaugums, augstskolu profesoru darba alga tiktu pielīdzināta vidējai sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba algai ar koeficientu 2,8, un būtu paredzēts noteikts algas pieaugums arī citiem augstskolu pasniedzējiem. Tās nav apšaubāmas lietas un tas ir minimums, ko mēs gaidām nākamajā gadā. Vēl papildus programmai mums ir arī prasība, ka algas pieaugums jānodrošina nevis no septembra, bet gan no janvāra. Tāpat mums bija iecere sadalīt skolotāju darba stāžu mazākos nogriežņos un līdz ar to sākt maksāt lielāku algu jaunākiem skolotājiem. Vēl mums bija iecere straujāk paaugstināt augstskolu pasniedzēju algas. Mūsu izpratnē šie pasākumi ļautu piesaistīt un paturēt darbā kvalificētus cilvēkus. Mēs ar pedagogiem vēl neesam par valdības pieņēmumiem runājuši, satiksimies augustā, septembrī un tad domāsim. Taču nedomāju, ka pedagogi būtu gatavi pieņemt drastiskus piedāvājumus nepaaugstināt viņu algu, tāpēc būs lielas pretenzijas. Tāpēc paredzu, ka vēl būs liels darbs ar valdību, lai lietas sakārtotu tā, kā pedagogi to uzskata par vajadzīgu. Valdībai nebūtu katru dienu jānāk ar jauniem paziņojumiem, bet gan jāpārrunā šīs lietas ar pedagogiem un jāpamato tās, jo tas ir nopietni.
Valdis Keris, Latvijas Veselības aprūpes darbinieku aprūpes priekšsēdētājs
Valdība negrib dot garantijas
Mēs gaidām, ka valdība konsekventi pildīs pati savus rīkojumus par cilvēkresursu attīstību veselības aprūpē. Man jums grūti nosaukt visas likmes, bet orientējoši ārsta darba samaksai no nākamā gada būtu jābūt 902 latiem "uz papīra", māsai — 540 latu "uz papīra". Ja valdība savus solījumus nepildīs, viņi rīkosies politiski tuvredzīgi un ekonomiski nepamatoti. Politiski tuvredzīgi tāpēc, ka solījumu nepildīšana var radīt uzticības krīzi, savukārt ekonomiski nepamatoti tāpēc, ka valsts budžetā netrūkst līdzekļu, lai izpildītu gan mediķu, gan skolotāju un policistu prasības. Ja Godmanis grib vēl radikālāk nepildīt solījumus kā Kalvītis, situācija tiks destabilizēta. Mēs negrasāmies sēdēt rokas klēpī salikuši. Problēma ir tā, ka valdība negrib dot garantijas, veselības aprūpei būtu jāpiešķir 4% no iekšzemes kopprodukta. 19.augustā tiks konkretizēts mediķu streika datums un tad būs nākamais pakāpiens situācijas saasināšanas veidošanā. Taču visa atbildība par to gulstas uz valdošās koalīcijas pleciem.