Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

Neskaidrā darījumā gatavojas atdot valstij piederošu sporta bāžu kapitāldaļas

Divas sporta bāzes, viena rīcības shēma, kā panākt, lai tās daļēji nonāktu biedrības Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) īpašumā. Par ieceri īstenot šādu shēmu liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludināti un starpministriju saskaņošanā esoši Ministru kabineta rīkojuma projekti, kas paredz, ka LOK īpašumā nonāktu 49% sporta centra Mežaparks un 49% tenisa centra Lielupe kapitāldaļu. Abos gadījumos par kapitāldaļām LOK maksātu ar valsts galvota kredīta līdzekļiem, ko pati valsts arī apmaksātu.

Privātās rokas


Sporta centriem Lielupe un Mežaparks ir nacionālo sporta bāžu statuss. Mežaparks atrodas Ķīšezera krastā līdzās strīdīgajai Saulesdārza teritorijai un centra mājaslapa liecina, ka tas ne tikai piedāvā iespējas trenēties plaša spektra sporta veidos, bet arī aicina atpūsties tā "viesmīlīgajā viesnīcā". Savukārt tenisa centrs Lielupe ir ne tikai pamata bāze, kur trenējas valsts izlases dalībnieki, bet tenisu uzspēlē arī dažādi biznesa un politikas smagsvari.

Pamati kapitāldaļu atdošanai LOK likti vēl premjera Aigara Kalvīša (TP) laikā, jo 2008.gada budžetā LOK bija paredzēti valsts galvojumi gan Mežaparka, gan tenisa centra Lielupe rekonstrukcijas projektu īstenošanai attiecīgi 7,3 un 6,9 miljonu latu apmērā. Taču šajā pašā budžetā kā ilgtermiņa saistības arī paredzēti līdzekļi LOK valsts galvoto kredītu atmaksai. Iecerētais darījums paredz, ka LOK iegulda abu kapitālsabiedrību pamatkapitālā valsts galvotā kredīta līdzekļus, bet valsts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) personā iegulda projekta realizācijai nepieciešamos nekustamos īpašumus — Rīgā, Annas Sakses ielā 19, kas atrodas Ķīšezera krastā līdzās strīdīgajai Saulesdārza teritorijai, un Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16. IZM darījuma rezultātā saglabātu kontrolpaketi kapitālsabiedrībā, bet faktiski būtu uzdāvinājusi 49% kapitāldaļu LOK. Tā kā LOK ir biedrības statuss, tad iznāk — valsts varētu apmaksāt savu kapitāldaļu nonākšanu privātās rokās.

Sporta labā


LOK prezidents Aldons Vrubļevskis norāda — lai arī no Komerclikuma perspektīvas darījums var likties apšaubāms, LOK nav privāto tiesību subjekts tā klasiskākajā izpratnē, jo apvieno 33 sporta veidu federācijas un pilda valstisku funkciju — Sporta likumā noteikts, ka tas īsteno olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu. Līdzīgs mehānisms tiekot izmantots LOK un pašvaldību sadarbības projektos. Taču līdz šim neesot precedentu, kur LOK būtu līdzīpašnieks kādai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un šie darījumi bijuši IZM iniciēti.

"Sadarbība ar nevalstisko organizāciju šādā kopīgā projektā ir atbalstāma. (..) Mums ir kopīgi mērķi," ar to, ka viss tiek darīts sporta attīstības labā, darījumu pamato IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP), kurš uzskata, ka LOK ar savu līdzšinējo darbību ir sevi pierādījusi. No IZM sagatavotā paskaidrojuma raksta Ministru kabinetam neizriet, ka IZM būtu vērtējusi arī citas iespējas, kā attīstīt sporta bāzes. M.Gruškevics apgalvo, ka IZM pieļāvusi arī privātās partnerības piesaisti, taču to darīt liedzot joprojām nesakārtotā likumdošana publiskās un privātās partnerības jomā. M.Gruškevics nenoliedz — paredzēts, ka valsts pati apmaksās kapitāldaļu nonākšanu LOK īpašumā, bet "tur jau nav nekā slikta". IZM rakstiskā atbildē Dienai norāda — ja netiktu paredzēti finanšu līdzekļi LOK valsts galvoto aizdevumu atmaksai, "tiktu būtiski apdraudēta un pat kļūtu neiespējama uzsākto projektu turpmākā īstenošana, jo LOK rīcībā nebūtu finanšu līdzekļu, lai segtu uzņemtās saistības, kā rezultātā prasījuma tiesības varētu tikt vērstas pret valsti kā galvojuma izsniedzēju".

Teorētiski var pārdot


Iespēju izpētīt šo jautājumu apsver Sabiedrība par atklātību Delna. "Tas neizskatās pēc normāla darījuma," saka Delnas padomes loceklis Mārcis Gobiņš. Arī Delnas juridiskajam analītiķim Kristapam Markovskim pēc iepazīšanās ar IZM sniegtajiem paskaidrojuma rakstiem "pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu". Piemēram, viņam neesot skaidrības, kā IZM panāks, ka LOK savus 49% kapitāldaļu pēc tam nepārdod. "Teorētiski mēs to varam izdarīt," smejoties saka A.Vrubļevskis, taču "tā ir neiespējama situācija", jo LOK ir "garants tam, ka tur būs sports". Dalībnieku līgums paredz — ja kāds no dalībniekiem kaut ko pārdod, otram dalībniekam ir pirmpirkuma tiesības, saka M.Gruškevics. Tiesa, tādā gadījumā varētu izveidoties situācija, kad valstij būtu jāpērk pašas atdotas kapitāldaļas.

Zem jautājuma zīmes ir arī lietišķo sporta veidu centra Kleisti nākotne. M.Gruškevics norāda, ka IZM plānojusi veikt līdzīgu darījumu kā abos minētajos gadījumos, taču to kavējot Latvijas Universitātes pieteiktās pretenzijas uz Kleistu zemēm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas