Ārsta izrakstītās medikamentu receptes apakšējā labajā stūrī ir ailīte "zāles atļauts aizvietot". Ja ārsts ailīti nav aizsvītrojis, aptiekārs var piedāvāt tādas pašas iedarbības zāles, tikai lētākas. Arī pircējs pats varat pajautāt, vai ir dabūjamas citas, bet lētākas, taču to zina maz iedzīvotāju.
Veselības ministrijas dati rāda, ka pērn tikai 1,4% gadījumu pacientam aptiekā izsniegtas citas, lētākas zāles, nekā norādīts receptē. Pie tā daļēji vainojama pacienta nezināšana un aptieku neieinteresētība, jo tas samazina viņu peļņu.
Zāļu aizvietošana ar lētākām iespējama, jo ir pieejamas tā sauktās pēcpatenta zāles jeb ģenēriķi. Tās ir zāles, ko sāk ražot tiklīdz kā beidzas patents oriģinālajām zālēm. Ģenēriķu ķīmiskā formula ir tāda pati kā oriģinālajām zālēm, taču atšķiras saistviela. Ģenēriķi ir krietni lētākas nekā oriģinālzāles. Farmācijas biznesa pārstāvji uzskata, ka Latvijā ģenēriķi maksā dārgāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, bet to noliedz par zāļu cenu politiku atbildīgās Latvijas valsts institūcijas. Trūkst objektīvu datu, lai izvērtētu patieso situāciju, gan ražotāji un valsts iestādes izmanto atšķirīgu statistiku.
Visticamāk, pacientu pārmaksātā summa par zālēm ir krietni lielāka, jo
Veselības ministrija apkopojusi datus tikai par medikamentiem, ko
daļēji finansē valsts. Taču vēl jāpieskaita recepšu un bezrecepšu
medikamenti, par kuriem maksājam pilnu cenu no savas kabatas un par
tiem datu nav.
Ražotāji sūdzas, ka lieltirgotāji un aptieku ķēdes sevišķi medicīnas
precēm (termometriem, spiediena mērītājiem, uztura bagātinātājiem)
uzliek 50% uzcenojumu un pieprasa dažādus “piespiedu brīvprātīgos”
maksājumus.
Latvijā gandrīz 70% zāļu tirgu kontrolē trīs lieltirgotavas — Recipe Plus, Tamro un Magnum. Plus šīm trim zāļu tirgotāju firmām attiecīgi pieder arī lielākās aptieku ķēdes — Mēness aptieka, Ģimenes aptieka un A-aptieka. Tikai 18% Latvijas aptieku ir "neatkarīgas".
(žurnālistes Ingas Spriņģes rakstu "Par zālēm pārmaksājam sešus miljonus gadā" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!)