Pārvaldes rīcībā gan nav konkrētas statistikas par to, cik ārzemēs vai jauktajās ģimenēs dzimušajiem Latvijas valstspiederīgo bērniem tiek izvēlētas divas pilsonības, taču šādi gadījumi nav retums, pastāstīja PMLP priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs.
"Ņemot vērā pēdējos gados novērojamos migrācijas procesus, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos ir pārcēlušies uz citām valstīm vai apprecējušies ar citu valstu pilsoņiem, arvien biežāk cilvēki interesējas par to, kā ārzemēs dzimušajam bērnam piešķirt gan Latvijas pilsonību, gan arī tās ārvalsts pilsonību, kurā ģimene pašlaik apmetusies uz dzīvi," norādīja Rjabcevs.
Kopumā pagājušajā gadā Latvijas pilsonība piešķirta 1577 ārvalstīs dzimušiem bērniem, kuriem abi vecāki vai vismaz viens no viņiem ir bijis Latvijas pilsonis. Vēl Latvijas pilsonība pērn piešķirta 607 bērniem, kuri dzimuši Latvijā, taču jauktajās ģimenēs, kur viens vecāks ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks.
"Saskaņā ar Pilsonības likuma normām, izvērtējot bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespēja savus ārzemēs dzimušos bērnus reģistrēt gan par Latvijas pilsoņiem, gan arī vienlaikus saglabāt šīs ārvalsts pilsonību, ja tāda ir bijusi piešķirta. Tas pats attiecas arī uz tiem bērniem, kuri dzimuši jauktajās ģimenēs, jo bieži vien šiem bērniem ir iespēja otru pilsonību "mantot" no tā vecāka, kurš ir citas valsts pilsonis," skaidroja Rjabcevs.
Sevišķi aktuāli tas esot ģimenēs, kurās viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - Krievijas, Ukrainas vai citas bijušās PSRS republikas pilsonis, kuram nav brīvas ceļošanas iespējas Šengenas zonā. Šādos gadījumos vecāki savai atvasei labprāt pieprasa abu valstu pilsonību, kas sniedz bērnam iespēju brīvi ceļot gan Šengenas zonā ar Latvijas pilsoņa pasi, gan arī uzturēties Krievijā vai citās valstīs kā šo valstu pilsonim.
Kā pastāstīja Rjabcevs, atsevišķās valstīs ir paredzēts, ka bērns var saglabāt dubultpilsonību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, bet pēc tam ir jāizdara izvēle par labu vienai no šīm pilsonībām. Latvijā šāda norma Pilsonības likumā nav iekļauta, līdz ar to bērni, kuri dzimuši pēc 1992.gada un ir tiesīgi būt gan Latvijas, gan citas valsts pilsoņi, vienlaikus šo savu privilēģiju nezaudē arī pēc 18 gadu vecuma.