Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Čerņeckis apstiprināja, ka runa ir par 30 uzņēmumiem, kas tiek turēti aizdomās "uz doto brīdi". Uzņēmumus Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks neatklāja. Raidījums ziņoja, ka šoreiz izmantota populārākā valsts apkrāpšanas shēma – uz papīra veikti darījumi, par kuriem vēlāk no valsts pieprasīta PVN atmaksa. Noziedzīgās darbības veiktas desmit mēnešus - no pērnā gada janvāra līdz oktobrim. "Tā ir klasiskā naudas atmazgāšanas shēma, kad ir veidotas mākslīgi darījuma ķēdes par neesošiem darījumiem un tādā veidā caur PVN tiek nodarīts zaudējums valstij," teica Finanšu policijas pārstāvis.
Trešdien no rīta Finanšu policijas operatīvie darbinieki ieradās piecos dzīvokļos un sešos uzņēmumos, lai savāktu pierādījumus. Konfiscētas arī četras lepnas automašīnas, stāstīja Nekā personīga. Uzņēmumi darbojas dažādās, savstarpēji nesaistītās nozarēs. Piemēram, pārdod ziedus, tirgojas ar motorlaivām, kā arī sniedz grāmatvedības pakalpojumus.
Pēc Nekā Personīga rīcībā esošās informācijas aizdomās turamo firmu vidū ir arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas būvdarbu uzraugs - SIA Projektu vadības un attīstības birojs, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis Raitis Muižnieks ir apcietināts saistībā ar Bērnu slimnīcas korupcijas lietu.
SIA Projektu vadības un attīstības biroja pamatnodarbošanās ir būvprojektu uzraudzība. Finanšu policijas darbinieki birojā jau bija otro reizi – pirmā bija saistīta ar pērnā gada novembra sākumā atklāto "naudas atmazgātāju" grupējumu, kas bija legalizējis aptuveni 18 miljonus. Pēc neoficiālām ziņām šajā shēmā SIA Projektu vadības un attīstības birojam bijusi nozīmīga loma - viņi atradušies naudas atmazgātāju ķēdes galā un legalizējuši caur shēmu izlaisto naudu.
Kā stāstīja Nekā personīga šis birojs līdzīgi kūrē vairākus lielos projektus. Firma uzraudzījusi Pasta ēkas nojaukšanu, Jelgavas cukurfabrikas teritorijas attīrīšanu, Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību, Latvenergo TEC – 2 rekonstrukciju, Rīgas Stradiņa universitātes lielās aulas izveidi, kā arī citus valsts un Rīgas domes projektus. 2008.gada rudenī tā konkursā izraudzīta arī kā būvuzraugs VID ēku kompleksa būvniecībai Mežaparkā, taču patlaban būvuzraugam vēl nav ko uzraudzīt, jo projekts naudas trūkuma dēļ ir iesaldēts.
Aizdomas par līdzīgu naudas atmazgāšanu krītot uz vēl vienu Bērnu slimnīcas korupcijas skandālā iesaistītu firmu – SIA Rīgas firma Pamats. Uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes loceklis Aleksandrs Kreicers, slēdzot fiktīvus līgumus ar septiņām dažādām firmām un vienu privātpersonu, līdzdarbojies pusmiljonu nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā.
Izmeklētāji precizējuši arī uz bijušo Tautas partijas biedru Aivaram Lisenko krītošās aizdomas. Viņš līdzdarbojies naudas atmazgāšanā, kas iegūta no Bērnu slimnīcas pārejas projekta sadārdzināšanas. 11 800 latu no nelikumīgi iegūtajiem 22 tūkstošiem pārskaitīti uz Aivara Lisenko un viņa sievas - Skrīveru novada domes priekšsēdētājas Guntas Lisenko tobrīd piederošā uzņēmuma SIA Leidgunda kontu. Lisenko, kuru izslēdza no Tautas partijas par biedru naudas nemaksāšanu, joprojām atrodas apcietinājumā. Izmeklētāji bērnu slimnīcas būvniecībā iesaistītos tur aizdomās par izkrāptiem vairāk nekā 100 000 latiem, kas noticis cieši sadarbojoties uzņēmējiem, slimnīcas amatpersonām un būvuzraugam.