Noziegumi jāzina

Publiskotais notikums noticis 2007. gada vasarā, un tā iespējamais "nopludinātājs" ASV armijas izlūkdienesta analītiķis Bredlijs Menings ievietots aiz restēm. Var mēģināt saprast karavīru grūto dienestu karstajos punktos, var censties iztēloties paaugstināto stresu, kādā viņi pavada savu ikdienu, taču šādam šaušalīgam noziegumam nevar būt nekāda attaisnojuma. Tāpēc nesaprotams šķiet ASV aizsardzības ministra Roberta Geitsa "uzbrauciens" WikiLeaks, apgalvojot, ka patlaban pasaulē populārākajai interneta vietnei rokas esot asinīs. Lai nu kā, bet pieminētais "gaisa uzbrukums" nav ne tuvu vienīgā "kļūme", kas gadījusies Irākas kara gaitā. Lielākoties tās patiesi ir bijušas nejaušas un nelaimīgas sagadīšanās, kam tomēr bijis ārkārtēja notikuma raksturs. Tieši tāpēc neuzticību izraisa Pentagona vadības rīcība, tā cenšas sargāt mundiera godu, taču savu reputāciju tā tikai pazemina.Saprotams, tas viss ir pa prātam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam. Visticamāk, viņš ir pārliecināts, ka solītie kompromati par Krieviju nebūs ne uz pusi tik sulīgi. Bet būtu jau gan par ko uzrakstīt - gan par kara sākšanu pret Gruziju, gan pavērst gaismu uz vairākām mīklainos apstākļos notikušām slepkavībām, atklāt noslēpumus par daudzstāvu ēku aizdomīgo spridzināšanu un vēl daudzām citām neskaidrām lietām. Pats galvenais - atgādināt par nežēlīgo karu Čečenijā. Tur nu gan WikiLeaks būtu ko celt gaismā, ja vien Krievijas militārās un drošības struktūras visu tik pedantiski iegrāmatotu, kā to darījuši amerikāņi. Par to gan nākas šaubīties. Un, ja reiz tā, par masveida noziegumiem Čečenijā (vai gan citādi bojāgājušo skaits būtu pārsniedzis 100 tūkstošus?) publiski neviens arī neziņo. Tāpēc var pieņemt, ka nekas tāds arī nemaz nav noticis.