Uldis Ciekurs, VL-TB/LNNK. Mobilās brigādes
Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni un zemās algas, uzskatu, ka obligātā veselības apdrošināšana patlaban nebūtu efektīva. Pareizāk būtu ar nodokļu atlaidēm veicināt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Veselības aprūpes budžeta un ģimenes ārstu atslogošanai ir izmantojami ES fondi, kas dod iespēju attīstīt mobilās brigādes (psihologs, ergotrapeits, fizioterapeits, sociālais darbinieks, medicīnas darbinieks un jurists) un paplašināt t. s. drošības pogas izmantošanu. Brigādes būtu jāizvieto pēc iespējas tuvāk pakalpojumu saņēmējiem visos Latvijas novados.
Baiba Rozentāle, Par labu Latviju! Palielināt finansējumu
Politiskā apvienība Par labu Latviju! uzskata, ka šābrīža ekonomiskajos apstākļos, kad strauji samazinās iedzīvotāju ienākumi, obligātā veselības apdrošināšana nav pieļaujama. Mēs esam pret papildu nodokli. Tā vietā rosināsim nodrošināt pensionāriem un bērniem veselības aprūpi bez maksas, domājot par sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Esam apņēmušies 10. Saeimas darbības laikā veselības nozarei palielināt valsts finansējumu no 3,4 līdz 5% no IKP, lai nodrošinātu maksimāli pieejamu veselības aprūpi.
Vitālijs Orlovs, SC. Jāvienojas
Ja obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana automātiski nozīmē arī jauna valsts iedzīvotājam maksājama veselības nodokļa ieviešanu, nav īstais laiks šādai reformai. Tai jābūt plaši apspriestai sabiedrībā, arī valdības, darba devēju un arodbiedrību trīspusējās sarunās. Jāmeklē citi ceļi. Augstākajā politiskajā līmenī jāvienojas, cik daudz valsts tērēs veselības aprūpei, summa jāpiesaista iekšzemes kopproduktam. Eiropas valstīs tam atvēl vidēji 7% no IKP. Mēs izvirzām reālu mērķi: četros gados veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz 5% no IKP.
Gundars Daudze, ZZS. Tikai brīvprātīgi
Obligātā veselības apdrošināšana būtu papildu nodokļu slogs iedzīvotājiem, tagad to ieviest nedrīkst. Jāattīsta brīvprātīgā veselības apdrošināšana. No valsts budžeta jāfinansē neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, palīdzība bērniem, onkoloģijas, infekciju, cukura diabēta slimnieku ārstēšana, kā arī plānveida palīdzība sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Pārējo plānveida palīdzību apmaksātu apdrošinātājs. Veselības aprūpes iestādēm apdrošināto pacientu ārstēšana dotu papildu ienākumus, tos novirzot attīstībai, infrastruktūrai un mediķu algām.
Aigars Štokenbergs, Vienotība. Pusprocents gadā
Obligātā apdrošināšana šābrīža apstākļos nav iespējama: tā palielinātu maksājumus iedzīvotājiem un darbaspēka papildu izmaksu dēļ mazinātu uzņēmēju konkurētspēju. Veselības aprūpes finansējums ik gadu jāpalielina vismaz par pusi procenta punkta, 2014. gadā sasniedzot 5% no IKP; jānodrošina kompensējamo zāļu cenu caurspīdīgums. Jāmeklē rezerves sistēmas iekšienē. Slimnīcu valdēs jāizskauž politisko partiju ielikteņi, atjaunojot uzticību veselības sistēmai. Skolās jāatjauno veselības mācība kā atsevišķs priekšmets; jāpopularizē veselīgs dzīvesveids.
Margarita Krauča, Atbildība. Vajag gan!
Obligātā veselības apdrošināšana (OVA) jāievieš, līdzīgi kā tas ir Igaunijā. EK ziņojumā Latvijas veselības aprūpe novērtēta kā pati sliktākā ES, un OVA ir vienīgā cerība arī mediķiem, kas šādi kļūtu neatkarīgi no politiķu kaprīzēm. OVA aptvertu visus darba ņēmējus, kuru ienākumi gadā ir mazāki par 3600 latiem, nestrādājošus ģimenes locekļus, studentus, pensionārus un cilvēkus, kas saņem sociālo palīdzību. OVA izmaksas līdzīgi jāuzņemas valstij, darba devējiem un darba ņēmējiem. Iemaksām jāsaplūst neatkarīgā fondā, jānosaka minimālo pakalpojumu grozs.