Medicīnas iestāžu vadītāji atzīst: pacienti mēdz būt neapmierināti, ka dakteris viņiem velta pārāk maz laika, taču maksāts tiek nevis par kabinetā pavadīto laiku, bet ārstēšanas rezultātu. Ja speciālists dažās minūtēs spēj noteikt diagnozi, tas tikai liecinot par viņa augsto kvalifikāciju, nevis otrādi.Pēc ARS vadītāja Māra Andersona teiktā, iestādē ir palicis tikai viens acu ārsts, kuram sarakstā vienam pacientam tiek atvēlētas tikai 10 minūtes. Tās esot «palieka no iepriekšējiem gadiem», kad pacientu pieprasījums stipri pārsniedza centra jaudas. Tagad situācija esot mainījusies un speciālisti vienam cilvēkam veltot vismaz 15-20 minūtes. «Ārstu pieejamība ir uzlabojusies: tagad pie laba speciālista var tikt jau nākamajā dienā, izmeklējumus izdarīt nedēļas laikā, arī cenas gājušas uz leju vidēji par 20%,» uzsver M.Andersons. Pacientu neapmierinātība ar īso pieņemšanas laiku visbiežāk izskaidrojama ar to, ka dakterim nav bijis laika ar cilvēku parunāt, taču tas nav ārsta pienākums, uzskata ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņa kā piemēru min pasaules standartus, saskaņā ar kuriem pacientam jāvelta vidēji 8-10 minūtes. «Ja tas nav komplicēts gadījums, tad pieredzējušam ārstam, lai noteiktu diagnozi un izrakstītu zāles, tas ir pietiekams laiks,» ir pārliecināta ārste.Tam piekrīt arī Veselības centra 4 direktors Māris Rēvalds. «Te ir jautājums, par ko pacients maksā? Viņš pērk rezultātu. Katrs gadījums ir ļoti individuāls, un katram ārstam ir savs darba stils. Galvenais, lai ārsts izdara to, kas viņam jāizdara,» - tā M.Rēvalds. Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa problēmu nesaskata. «Nekur nav noteikts, cik ilgai jābūt pieņemšanai. Ja pacients nav apmierināts ar vizītes ilgumu, par to teorētiski var sūdzēties tikai tiesā,» rezumē B.Vītoliņa.
Visu Annas Novickas rakstu "Noteikt diagnozi, nevis runāt par dzīvi" lasiet sestdienas Dienā vai portāla sadaļā Šodien laikrakstā.