Bērziņš sacīja, ka sabiedrības uzticība parlamentam patlaban ir gandrīz tāda pati kā 10.Saeimas pēdējos darbības mēnešos. Uzticēšanos nosakot arī emocionālie apstākļi, tomēr nepieciešams izvērtēt politiķu un valsts pārvaldes darbu kopumā, akcentēja prezidents.
"Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēneši pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas, par iespējamu tās krišanu. Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā, ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm," skaidroja Valsts prezidents.
Politiķis sacīja, ka šogad rudenī Saeimā iesniegs priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai. Šādas iniciatīvas nepieciešamību prezidents pamatoja ar to, ka jau dažus mēnešus pēc jaunās valdības apstiprināšanas nereti sākas runas par tās iespējamo krišanu. Tāpat gadoties situācijas, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts, jo to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība, pēc Bērziņa domām, ir "ačgārna".
Tāpēc rudenī viņš iesniegs Saeimā priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai, kas paredzēs lielāku premjera atbildību "kolektīvās bezatbildības vietā". Izmaiņas paredzētu to, ka Ministru prezidents tiktu apstiprināts Saeimā, un tad tikai viņš izvēlētos ministrus, kurus parlamentam vairs nevajadzētu apstiprināt.
"Viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, ir atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. Pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda regulējuma piemērs ir atrodams Vācijas un Somijas konstitūcijās, un minētā kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību."
Savukārt, ja deputāti balsotu par neuzticības izteikšanu premjeram, viņiem būtu jānorāda arī jaunā valdības vadītāja vārds. Šādi, pēc prezidenta domām, tiktu samazināti "politiskie ķīviņi". "Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā ministru kabineta vadītāja vārds. Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam."
Valsts prezidents atzina, ka šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību valstī, tomēr tie būs soļi pareizajā virzienā. "Proti, to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un pašmērķīgie politiskie ķīviņi kaut nedaudz tiktu samazināti," prognozēja Bērziņš.
Tāpat ir jāvērtē jautājums par politiskajām partijām, jo Latvijā nereti ir mazas partijas ar īsu mūžu, kas "dezorientē vēlētāju", pauda Bērziņš.
Valsts pirmā persona arī aicināja deputātus nākamās sesijas laikā pievērsties diskusijām par politisko partiju stiprināšanu.
"Tādēļ jau nākamās Saeimas sesijas laikā aicinu mūs visus kopā pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos. Daudzās Eiropas valstīs jau ilgu laiku pastāv izpratne par to, ka politiskās partijas nav vienkāršas nevalstiskās organizācijas. Partijas ir organizācijas, kuras iesaistās politikas veidošanā visas sabiedrības interesēs. Tādēļ tām ir iespējams izvirzīt zināmus nosacījumus, kuri atbilstu šim grūtajam uzdevumam, piemēram, attiecībā uz biedru un nodaļu skaitu, detalizētām programmām vai iepriekšējo pieredzi. Manuprāt, šāds jautājums būtu iekļaujams jau šīs Saeimas darba kārtībā."
Tāpat prezidents uzrunā pievērsās Saeimas gada laikā paveiktajam. Kā nozīmīgāko viņš vērtēja Eiro ieviešanas kārtības likumu. Tāpat kā būtisku parlamenta darbu prezidents vērtēja arī pieņemto Fiskālās disciplīnas likumu un grozījumus Pilsonības likumā. Attiecībā uz pēdējiem grozījumiem Bērziņš atgādināja jau iepriekš pausto nostāju, ka dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājumi, kas būs aktuāli vēl ilgi.
"Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī likumu izstrādē gadās reizes, kad paveikto ir nepieciešams uzlabot. Tieši tādēļ šī gada laikā piecas reizes esmu izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka kopumā Saeimas deputāti ir veikuši nepieciešamās korekcijas jau pieņemtajos likumos saskaņā ar identificētajiem riskiem un nepilnībām. Kā uzskatāmi piemēri šajā sakarā minami grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", grozījumi Zinātniskās darbības likumā un grozījumi Aizsargjoslu likumā," sacīja Bērziņš. Tāpat prezidents bilda, ka arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām pēdējā gada laikā ir vairākas reizes vērsies Saeimā, lai piedāvātu grozīt spēkā esošos normatīvos aktus.
Bērziņš pateicās parlamentāriešiem par sadarbību un novēlēja viņiem uzkrāt spēkus pirms rudens sesijas, lai arī pirmsvēlēšanu laikā varētu konstruktīvi strādāt.
(papildināta visa ziņa)