Opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti uzskata, ka Saeimas pieņemtais likumprojekts ir vērsts uz pilsoņu iespēju samazināšanu ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu. Likumprojektā ietvertās normas, kas sarežģī tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību, ir tiešo demokrātiju un pilsoņu līdzdalību ierobežojošas, tāpēc tika pieņemts lēmums vērsties pie Prezidenta.
Saeima šī gada 8.novembrī steidzamības kārtībā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, ieviešot izmaiņas kārtībā, kādā vēlētāji var ierosināt Satversmes un likumu grozījumus. Minētie grozījumi paredz no 2015.gada 1.janvāra atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai un Saeimas atsaukšanai nepieciešamos desmitās daļas (150 tūkstošus balsstiesīgo) vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. ZZS un SC norāda, ka tas ir nepamatoti augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām.
Tāpat opozīcijas frakciju deputāti uzskata, ka Saeimas pieņemtie likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu grozījumi ir juridisks brāķis, it īpaši analizējot jautājumus, kas skar aģitācijas priekšmetu un ar to saistītos ierobežojumus un kontroli. Likuma robi veicinās naudas varas palielināšanos politikā, kā arī iespējas nepamatotai administratīvo resursu izmantošanai masu informācijas līdzekļu aģitācijas uzsaukumos, nekontrolētai fizisko personu un iniciatīvas grupas aģitācijas naudas līdzekļu piesaistei u.c.
Mainot referendumu un Saeimas atsaukšanas rosināšanas kārtību, jautājums par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļu neatkarību un to juridisko kvalifikāciju ieņems nozīmīgu lomu likumdošanas iniciatīvu tālākā virzīšanā. Risinot jautājumu par CVK pilnvaru palielināšanu, netika vērtēta CVK kā institūcijas veidošanas iespēja un tās locekļu virzīšanas kritēriji un procedūra, kas faktiski veicinās politisku, bet ne juridisku lēmumu pieņemšanu.
Vara Latvijā pieder tautai. Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai ar savu rīcību un lēmumiem veicinātu valsts attīstību. ZZS un SC norāda, ka, neskatoties uz dažādiem politiskajiem uzskatiem, viedokļiem un nākotnes redzējumu, Saeimai nav tiesību ierobežot jau esošās pilsoņu tiesības.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V), pēc koalīcijas padomes sēdes taujāts par iespējamo rīcību, ja likumprojekts tiktu vēlreiz atgriezts Saeimā, sacīja, ka koalīcija šo jautājumu jau ir vairakkārt skatījusi un tas arī vairākas reizes "ceļojis starp Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju un vienreiz būtu labi šim jautājumam pielikt punktu", vēsta LETA.
Līdzīgu viedokli pauda arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš uzsvēra, par likumprojekta būtiskajam normām ir ļoti daudz diskutēts, līdz ar to Saeimas pieņemto likumu varētu uzskatīt par kompromisa variantu. Viņš arī pauda cerību, ka šīs likumprojekts stāsies spēkā.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)