Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka V.Zatlera runa bija “konkrēta un korekta”, kurā uzsvērti “aktuālākie mezglu punkti”. Viņaprāt, pozitīvi vērtējams tas, ka prezidents norādījis gan uz trūkumiem, gan uz to, kas Saeimai izdevies.
“Man viņa runa patika,” saka A.Brigmanis, gan piebilstot, ka prezidenta uzskaitītie trūkumi var būt saistīti ne tikai ar deputātu “neizdarībām”, bet arī ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atzīst par pamatotu V.Zatlera aizrādījumu par Saeimas nepietiekamu dialogu ar sabiedrību. “Runāt ar cilvēkiem nekad nevar būt par daudz,” viņš teic.
A.Brigmanis atbalsta prezidenta deputātiem doto uzdevumu “iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savas pozīcijas par referendumiem nodotajiem jautājumiem”. A.Brigmanis gan norāda, ka komunikācija ar cilvēkiem viņam nav “kampaņveidīgs pasākums, bet gan ikdienas darbs”. Pēc A.Brigmaņa vārdiem, “tas dialogs izraisās jebkurā vietā”, jo cilvēki viņu atpazīst uz ielas un pienāk klāt, lai aprunātos par sasāpējušiem jautājumiem.
Arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis norādīja, ka pēc V.Zatlera dotā uzdevuma “kampaņveidīgas tikšanās netiks plānotas”, taču TP deputāti ir informēti par partijas pozīciju referendumu jautājumos un par tās paušanu ir atbildīgi katrs savā rajonā.
M.Kučinskis sacīja, ka prezidenta uzruna Saeimai bijusi “objektīva un saturīga”. Viņš gan nevar piekrist V.Zatlera apgalvojumam, ka cilvēku viedokļi Saeimā netiek sadzirdēti. “Varbūt deputāti pārāk maz skaidro savu nostāju, bet, ka neuzklausa, diez vai,” tā M.Kučinskis. Viņš arī piebilda, ka “visiem deputātiem acis un ausis ir bijušas vaļā vienmēr”.
Savukārt divu referendumu rīkošanas nepieciešamību TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs skaidro kā “sekas neapdomīgām rīcībām”. Pēc viņa teiktā, prezidents tomēr atzinis, ka Saeima ir daudz mācījusies.
Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš (LPP/LC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš prezidenta uzrunu vērtē kā “ļoti konstruktīvu un lietišķu”. “To ir vērts pārlasīt otrreiz,” viņš teica.
LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atbalsta prezidenta aizrādījumu par ciešāka deputātu dialoga nepieciešamību ar sabiedrību. “Komunikācijai nekad nav robežu,” uzskata A.Bērziņš. Viņš arī pauda apņēmību pildīt prezidenta doto uzdevumu referendumu jautājumu skaidrošanā. “Mēs to darīsim partiju struktūrvienībās, jo nevar pieļaut mazākuma diktatūru pār vairākumu,” tā deputāts.
Arī Saskaņas Centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atzinis, ka “tā bija laba runa” un no prezidenta izskanējuši “pareizi vārdi”. “Bet diemžēl tikai vārdi,” viņš teica. Pēc J.Urbanoviča vārdiem, prezidents tāpat kā premjers uzskata, ka referendumu rīkošana ir tikai komunikācijas problēmu sekas. “Bet tautai ir daudz melots, nevis maz runāts,” pārliecināts SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
J.Urbanovičs visnotaļ kritiski vērtēja prezidenta doto uzdevumu skaidrot iedzīvotājiem deputātu nostāju. Viņaprāt, pats V.Zatlers reti kad precīzi un strikti izsaka savu attieksmi par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. “Soģa loma ir drīzāk izvairīšanās no viedokļa paušanas,” teic J. Urbanovičs.
Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS) pauda viedokli, ka V.Zatlera runa bijusi “negaidīti īsa”, jo viņš ir pieķēries tikai dažiem jautājumiem. “Nedaudz nožēloju, ka prezidents nepieskārās tik būtiskiem jautājumiem kā enerģētikas drošība, valsts ārpolitiskās attiecības un demogrāfijas problēmas,” teica deputāte, piebilstot, ka “Zatleram kā pirmajai personai šādas lietas nevar iet secen”.
Prezidenta deputātiem doto uzdevumu “iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savas pozīcijas par referendumiem nodotajiem jautājumiem” S.Kalniete uztvērusi kā aicinājumu koalīcijas deputātiem atbilstoši savai pārliecībai aģitēt Latvijas iedzīvotājus. “Būtiski, lai politiķi saprastu, ka viņiem nav tiesību aicināt cilvēkus nepiedalīties referendumā,” sacīja politiķe.
S.Kalniete arī atzina, ka prezidenta uzrunā bija vērojama pelnīta kritika valdošai koalīcijai, “kura turpina pieņemt lēmumus, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm”. Pēc deputātes vārdiem, Zatlera runā tika iezīmēta arī visai “ideālistiska aina”, aicinot apvienoties Latvijas labā un skatīties pāri partiju interesēm.
Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam V.Zatlera uzruna bijusi “nedaudz negaidīta”. Pēc viņa teiktā, “prezidents pirmo reizi izteica skarbus vārdus par tiem, kas viņu iecēla”. Viņš pozitīvi vērtēja prezidenta izteikto “pamatotu kritiku par Saeimas darbu kopumā”. Kr.Kariņš uzskata, ka Saeimas vairākums šo kritiku ir pelnījis, taču viņš nebija pārliecināts, vai valdošā koalīcija to ņems vērā.
JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs nepiekrita prezidenta apgalvojumam par Saeimas lēmumu nepietiekamu skaidrošanu iedzīvotājiem. “Manuprāt, tā nav skaidrošanas problēma, bet gan nepieņemamu mērķu īstenošana, kas neapmierina sabiedrību,” tā K.Kariņš. Deputāts arī pauda vēlmi, lai prezidents turpmāk efektīvāk iesaistītos likumdošanas procesā, kā viņš to ir darījis, piemēram, atdodot otrreizējai caurlūkošanai noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas likumu.