P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības valdes loceklis Ainārs Ērglis:
"Aināra Šlesera izmantotās metodes, gatavojoties priekšvēlēšanu periodam, kas faktiski jau sācies, Latvijā var šķist kas jauns un neredzēts. Taču, raugoties no globālāka skatu punkta, tā ir tikai pietiekami prasmīga pasaulē sen aprobētu priekšvēlēšanu stratēģiju un taktiku izmantošana. Nav noliedzams, ka A. Šlesers nav pieļāvis daudzu Latvijas politiķu kļūdu - izvēlēties priekšvēlēšanu lozungus un publisko tēlu, kas krasi un acīmredzami nesakrīt ar konkrētā politiķa iepriekšējo darbību. Līdz ar to dažādi var raudzīties uz A. Šlesera proponētajām vērtībām - tāda galu galā arī ir demokrātijas būtība, - taču nav noliedzams, ka noteiktam elektorātam šī var izrādīties īstā un adekvātākā uzrunāšanas forma, kas var nest labus rezultātus".
Hill and Knowlton Latvia valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands:
“Šlesers ir vairākkārt demonstrējis, ka ar mērķtiecību var daudz panākt. Viņš nemet plinti krūmos pat ļoti kritiskās situācijās. Pašlaik viņa taisnvirziena vēstījums kļūt par Rīgas mēru nonācis daudzu ausīs. Tas kļuva plaši diskutēts un tāpēc nebūtu brīnums, ka pašlaik, dažus mēnešus līdz vēlēšanām, viņš ir vēlētājiem zināmākais (nenozīmē - populārākais) kandidāts. Viņam tas arī bija jāpanāk. Ir daļa auditorijas, kam patīk, ja politiķis ļoti atklāti demonstrē varas instinktu, ko Šlesers neapšaubāmi dara. Iespējams, ka tas ir vienīgais veids, kā nokļūt sabiedrības dienas kārtībā pēc administratīvā resursa liegšanas (neesamība valdībā) un kaut kā ietekmēt LPP/LC bēdīgos reitingus.”
P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, projektu direktors Arnis Lapiņš:
"Tā ir spekulācija, bet pieļauju, ka parādās vajadzība pēc līdera, spēcīga cilvēka, aktīva rīcības cilvēka, tāda, kas nevis filozofē, bet dara. Uz šādas bāzes savulaik parādījās Andris Šķēle, arī Einārs Repše. Vienīgā problēma, ka Šlesera kungs zaudē mēra sajūtu, un tas izskatās pēc ielaušanās Rīgas domē un neliela slaktiņa. Es nebūtu ieteicis šādu uzvedību, jo uz ārpusi tas izskatās kā plātība un tas diez vai patīk Rīgas iedzīvotājiem. Tagad būtu loģisks solis novērtēt, kā šādas darbības mērķauditorija uztver. Manā rīcība šāda materiāla nav, taču cilvēki ar kuriem es esmu runājis, to uztver ar smaidu. Jebkuram politiķim ir svarīgi, lai cilvēks aiziet un nobalso, nevis domā, ka to izdarīs kāds cits. Bet “es kā Rīgas mērs” rada sajūtu, ka aizies kāds cits, nobalsos un rezultātā mēs dabūsim to mēru. Šlesera šībrīža izturēšanās neliek iet balsot, kas ir svarīgākais politiskajā komunikācijā. Tomēr Šlesera stiprā puse vienmēr ir bijusi reklāma nevis PR. Skatīsimies, kā būs šoreiz. Var jau smīkņāt par buldozeru, bet tas vienmēr ir nostrādājis, kas liecina, ka reklāma ir bijusi laba. Varbūt tai bija pēcgarša, kas nākamo kampaņu padara grūtāku, bet tā ir reklāmistu problēma. Ar PR Šlesers nav īpaši veiksmīgi aizrāvies, bet mediju treniņi tur noteikti ir bijuši."
(turpinājums sekos)