Tā trešdien, iepazīstinot ar nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm laika posmam no 2012. līdz 2018.gadam un iecerētajiem pasākumiem pilsoniskās līdzdalības, izglītības, valodas apmācības, latviskās kultūrtelpas, vēstures izpratnes jautājumos, kā arī ārzemēs dzīvojošo latviešu identitātes un piederības politikā, pavēstīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
"Nepilsoņiem ir jāpiešķir papildu tiesības mācīties latviešu valodu. Pašlaik latviešu valodas kursi netiek piedāvāti pietiekamā apmērā," teica ministre un norādīja, ka naturalizācijas noteikumi Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāki nekā citās valstīs.
Pašlaik Latvijā ir apmēram 320 tūkstoši nepilsoņu. Salīdzinot ar 90.gadu sākumu, nepilsoņu skaits ir sarucis apmēram uz pusi ‒ 20 gadu laikā tas samazinājies par apmēram 320‒350 tūkstošiem nepilsoņu, tāpēc var prognozēt, ka līdz 2018.gadam to skaits varētu sarukt par apmēram pusi šā skaita.
Nule sagatavoto pamatnostādņu projektu skatīšanai valdībā paredzēts iesniegt oktobra otrajā pusē pēc sabiedriskās apspriešanas un izvērtēšanas ministrijās.
Ēlerte pastāstīja, ka integrācijas politikas galvenais mērķis ir nodrošināt stipru, saliedētu Latvijas tautu: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata ‒ latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas ‒ saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālās valsts līdzsvarotai attīstībai.
Raksturojot pašreizējo situāciju par pilsonisko līdzdalību un izrietošo aktivitāti, ministre teica, ka pašlaik tikai 15% iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Aizvien mazāk cilvēku iesaistās nevalstiskās organizācijās, kas saistītas ar cilvēktiesību aizstāvības un korupcijas apkarošanas problēmu risināšanas jautājumiem, organizācijas kļūst monoetniskas.
Lai šo situāciju vērstu par labu, jāpieņem plānotie grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļauj dubultpilsonību ar Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un NATO dalībvalstīm, tāpat paredzams Saeimas vēlēšanās ieviest Vēlētāju reģistru un nodrošināt elektroniskās nobalsošanas iespēju, jo pašreizējā balsošanas kārtība bieži vien attur piedalīties balsošanā.
Rūpējoties par krievvalodīgo iedzīvotāju integrēšanu Latvijas sabiedrībā, tikšot domāts par sabiedrisko mediju lomas paplašināšanu sabiedrības viedokļa noteikšanā un krievu valodā raidošo mediju lomas ietekmes samazināšanu un integrācijas procesiem. Iecerēts nodrošināt radio Brīvā Eiropa pārraides krievu valodā un panākt, lai sabiedriskie mediji būtu pieejami iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Tāpat sabiedrisko mediju programmā iecerēts iekļaut latviešu valodas mācību, kultūras un vēstures izglītojošās programmas, kā arī pārskatīt teksta dublēšanas un subtitru nodrošināšanu ārvalstu filmām.
Pamatnostādņu dokumentā norādīts, ka diskriminācija nacionalitātes dēļ bieži vien netiek pietiekami nosodīta, tāpat Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskajā izglītībā pēdējā desmitgadē ir pasliktinājušies, tie ir zemāki par citu ES valstu rādītājiem. Konstatēts, ka mazākumtautību jaunieši nodala valsti no dzimtās vietas, nostiprinoties priekšstatam, ka valstiskā identitāte apdraud etnisko identitāti. Tāpēc iecerēts atbalstīt bibliotēkas un kultūras un tautas namus kā sociālā atbalsta centrus, izveidot "kultūras pasi", kā arī dažādus pilsoniskās izglītības metodiskos materiālus.
Statistika liecina, ka pēdējos gados krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir samazinājies latviešu valodas lietojums ‒ ja 2004.gadā pakalpojumu nozarē krievvalodīgo vidū apmēram 70% samērā bieži lietoja valsts valodu, tad 2009.gadā to skaits sarucis līdz 59%. Tāpat desmit gadu laikā skolās ar latviešu mācībvalodu skolēnu skaits samazinājies par 31%, skolās ar krievu mācībvalodu – par 50%, bet divplūsmu skolās gan programmās ar krievu mācībvalodu, gan ar latviešu mācībvalodu skolēnu skaits ir samazinājies par 56%. Tas liecina, ka krievvalodīgās ģimenes savas atvases aizvien biežāk izvēlas sūtīt latviešu skolās, norādīja Ēlerte.
Valsts valodas lietojuma paplašināšanai iecerēts vairot latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību pirmsskolas vecuma bērniem, papildus motivēt pirmsskolas izglītības iestādes un skolas ar latviešu mācībvalodu uzņemt mazākumtautību bērnus, tāpat iecerēts paplašināt latviešu valodas apguves pieejamību ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, tostarp atbalstīt pedagogu darbu latviešu diasporas centros, paredzot arī kvalifikācijas celšanu un darba atzīšanu kopējā darba stāžā.
"Jāpanāk, ka latviešus Latvijā nediskriminē darba tirgū vien tādēļ, ka neprot krievu valodu vai darba jomā nevēlas to lietot. Šādi ierobežojumi var veicināt potenciālo darba ņēmēju aizplūšanu no Latvijas," uzsvēra Ēlerte un piebilda, ka plānoti grozījumi Darba likumā, kas aizliedz darba devējiem izvirzīt darba ņēmējiem nepamatotas prasības prast krievu valodu.
Savukārt, runājot par Latvijas vēstures izpratni un problemātiku, jānorāda, ka līdzšinējā integrācijas politika ir ignorējusi ar Latvijas vēstures izpratni saistītās problēmas, kā arī vēstures politikas potenciālu sabiedrības integrācijā. Pēdējos gados krievvalodīgo iedzīvotāju vidū pieaugusi tendence uzskatīt, ka Latvija Padomju Savienībai pievienojās brīvprātīgi ‒ ja 2004. gadā tā domāja 44%, tad 2009. gadā – jau 55% krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju.
"Atšķirīgā izpratne par Otrā pasaules kara notikumiem apdraud ne tikai Latvijas nacionālo identitāti, bet arī ģeopolitisko identitāti jeb piederību Rietumu pasaulei," teikts pamatnostādnēs. Kā risinājuma varianti tam piedāvāti valsts līmeņa atmiņu politikas izstrādāšana, ko īstenotu konkrētu projektu veidolā.
Iecerēts valsts cittautību iedzīvotājiem skaidrot viedokli par vēstures notikumiem ‒ kā no staļiniskajām deportācijām cieta veiksmīgākie, uzņēmīgākie un izglītotākie Latvijas pilsoņi, kuru vidū bija arī daudz mazākumtautību pārstāvju; veidot kultūrvēsturiskus raidījumus Latvijas sabiedriskajos medijos, kas iepazīstina mazākumtautības un imigrantu auditoriju ar Latvijas ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām, mākslu, vēsturi, izcilām Latvijas personībām, bet mazākumtautību skolās rīkot priekšlasījumu par staļiniskajām deportācijām 25.martā un 14.jūnijā.
Savukārt, lai ārzemju latviešiem stiprinātu latvisko identitāti un piederību Latvijai, integrācijas politikā iecerēts izstrādāt jaunu metodiku kultūras tradīciju un pilsoniskās audzināšanas darbam ārzemju latviešu bērniem, plašākā apmērā atbalstīt latviešu bērnudārzu un svētdienas skolu izveidi lielākajās latviešu diasporas mītnes vietās un organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus to pedagogiem, tāpat organizēt vasaras skolu programmas gan Latvijā, gan citās valstīs. Paredzēts arī organizēt ārzemju latviešu jauniešu nodarbinātību vasarās Latvijā. Ārvalstīs dzīvojošo latviešu labā iecerēta arī interneta vietnes izveide, vēstot par repatriācijas, pilsonības iespējām un citu aktuālo tematiku.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pastāstīja, ka pamatnostādnēs uzskaitītie pasākumi veicami un finansējami pakāpeniski vairāku gadu laikā. Šiem mērķiem nepieciešamo finansējumu gūs gan no Eiropas Savienības fondu finansējuma, valsts budžeta finansējuma, tāpat tiek cerēts uz ziedotāju līdzekļiem.
2012.gadā no valsts, ņemot vērā budžeta konsolidācijas pasākumus, liels atbalsts sabiedrības integrācijas pasākumiem netiek cerēts, taču, ņemot vērā, ka tā ir viena no valsts politikas prioritātēm, 2013. un 2014.gadā jācer uz apjomīgāku valsts atbalstu, teica Zvidriņa.
Sabiedriskās apspriedes pasākumi par pamatnostādņu projektu plānoti 11.augustā Liepājā, 18.augustā ‒ Madonā, 19.augustā ‒ Rīgā, 25.augustā ‒ Daugavpilī un 26.augustā ‒ Bauskā.