Latvijas un Šveices sadarbības programmas laikā pašvaldībām tika piegādāti 110 autobusi ar 19, 31 vai 40 sēdvietām. Valsts reģionālās attīstības aģentūras iepirkums tika sadalīts trīs daļās.
Mazākos un lielākos autobusus piegādāja SIA Domenikss, pārējos – piegādātāju apvienība, kurā ietilpst SIA Latursus no Latvijas, UAB Salociai ir Partneriai no Lietuvas un BMC Sanayi ye Ticaret no Turcijas.
"Kā šoferis redzu, ka riteņi nav priekš sniegiem, viegli ievainojami. Jelgavā tā man arī pateica – tas ir pilsētas autobuss," saka Gaviezes šoferis Aivars Rudzītis, tādēļ kad ceļus klāj kupenas, viņš izvēlas braukt ar veco vācu armijas mersedesu.
Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons jau pērn februārī izteicās, ka nepieteikšanos Šveices autobusiem ne mirkli nenožēlo: "Esmu absolvējis automehāniķus. Lai gan par lielu speciālistu sevi neuzskatu, bet, manuprāt, šie autobusi nav piemēroti mūsu ceļiem. Noteikti vajag lielākus riteņus."
Arī plastmasas detaļas spēkrata priekšdaļā un aizmugurē esot trauslas. Saslīdot un pieskaroties sasalušajam sniegam, viena jau ieplīsusi, neslēpj gavieznieks. Tāda paša iemesla dēļ pa kupenām ar četrdesmitvietīgo "Mercedes-Benz Intouro" autobusu nebrauc arī Virgas šoferis Ivars Frickops. Tad sēžoties pie vecā tādas pašas markas autobusa stūres.
Bunkas pagasta pārvaldei piešķirtais mersedess ar 40 vietām ripojot labi, taču neesot ekonomisks. Degvielas patēriņš tam ir lielāks nekā vecajam autobusam, turklāt nepieciešams pievienot urīnvielu, lai panāktu izplūdes gāzu sastāva atbilstību "Euro 5" normām, stāsta pārvaldes vadītājs Edgars Dargužis. Iepriekš skolēni vadāti ar tikpat ietilpīgu "Mercedes" tūristu pārvadāšanai paredzētu autobusu, kas patērējis 30 – 33 litrus degvielas uz simt kilometriem. Jaunais ēdot pat 36 litrus. Līdzīgas problēmas ir arī virdzeniekiem un durbeniekiem, kas tāpat saņēma lielo autobusu.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Līga Baltiņa informāciju par tehniskajām problēmām nevarot komentēt. Šādā gadījumā pašvaldībām aģentūru par to vajadzēja informēt, tomēr neviena to neesot darījusi.
SIA Domenikss uzskata, ka pārmetumi nav pamatoti.
“Šādu apgalvojumu nekādā gadījumā nevaram apstiprināt, un to apliecina mūsu detalizētā atbilde uz katru no minētajiem piemēriem. Rezumējot, informējam, ka rezerves ritenis nebija obligāta prasība konkursa nolikumā un bija pašvaldības, kuras neizmantoja piedāvājumu un autobusu ar to neaprīkoja. Durvju aizvēršana un atvēršana ir transporta līdzekļa ekspluatācijas jautājums, nevis bojājums. Neviens eļļas noplūdes vai kondicioniera bojājums nav fiksēts. Kas attiecas uz degvielas patēriņu – tas arīdzan ir ekspluatācijas jautājums, kur ne mazu lomu spēlē laika apstākļi un vadītāja braukšanas stils,” norāda SIA Domenikss pēcpārdošanas direktors Viesturs Liekna.
Domenikss pārstāvis norāda, ka citas sūdzības par autobusu kvalitāti neesot saņēmuši.
"Kurzemes pusē nav konstatēti nekādi būtiski jauno skolēnu autobusu defekti. Ja Kurzemes vai Latvijas citu novadu autobusu īpašniekiem arī rodas jebkādas tehniskas problēmas, tad SIA Domenikss tās novērš atbilstoši ražotāja sniegtajiem garantijas priekšrakstiem, kā arī atbilstoši ar VRAA un novadiem noslēgtajiem servisa pakalpojumu līgumiem," atzina V.Liekna.
(papildināta ar SIA Domenikss viedokli)