KM ir konstatējusi, ka tai nav iespēju samazināta valsts finansējuma apstākļos uzturēt JTB kā atsevišķu valsts iestādi. "Lai gan JTB tika izveidota, ņemot vērā pozitīvo pasaules pieredzi, kas runā par labu kultūras objektu būvniecības funkciju nodošanai īpašas, uz laiku izveidotas institūcijas (aģentūras) pārziņā, ir skaidrs, ka valsts budžeta radikāla samazinājuma gadījumā ir jāpārvērtē iespējas uzturēt īpašu aģentūru tikai kultūras objektu būvniecībai," teic D. Vizule. Viņa uzsver, ka nav šaubu, ka JTB pievienošana VNĪ sekmēs administratīvo izdevumu ietaupījumu, tāpat VNĪ kapacitāte ļaus īstenot elastīgāku pieeju kultūras būvju projektu virzībai dažādās attīstības fāzēs (priekšprojekta stadija, projektēšana, celtniecība, apsaimniekošana u.tml.). Ņemot vērā, ka VNĪ ir specializējusies būvniecības funkciju nodrošināšanā valsts vajadzībām, ir loģiski, ka valsts aparāta optimizācijas apstākļos JTB funkcijas tiek nodotas VNĪ. JTB savas darbības laikā ir uzkrājusi kompetenci un pieredzi tieši kultūras objektu būvniecības jomā, tādēļ paredzams, ka VNĪ varētu izveidot struktūrvienību, kura nodarbotos tieši ar kultūras objektu īstenošanu un uz kuru pārnāktu strādāt JTB vadība un daļa speciālistu. Taču administratīvā struktūra ir turpmākas diskusijas jautājums ar VNĪ vadību. D. Vizule norāda, ka KM savus īpašumus jau ir nodevusi VNĪ pārraudzībā un Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas koncertzāle un citi jaunbūvējamie kultūras objekti pēc to uzbūvēšanas tāpat nonāktu VNĪ apsaimniekošanā, ko paredz valdības un KM atbalstītā pieeja par centralizētu valsts īpašumu apsaimniekošanu. KM sadarbībā ar VNĪ arī īsteno kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmu Mantojums 2018, kuras ietvaros notiek vai ir plānota valsts īpašumā esošo kultūras ēku vai to kompleksu atjaunošana visā Latvijā. Paredzams, ka lēmumprojekts par JTB pievienošanu VNĪ tiks sagatavots un iesniegts izskatīšanai valdībā tuvāko nedēļu laikā. KM vadība ir pārrunājusi šo lēmumprojektu gan ar JTB, gan ar VNĪ vadību un saņēmusi konceptuālu piekrišanu šāda lēmuma virzībai.
Aģentūras pārstāve Elīna Bīviņa Dienai apstiprināja, ka aģentūra atbalsta KM lēmumu. Viņa skaidro, ka iniciatīva par šādu rīcību nākusi no ministrijas pēc tam, kad bez finansējuma samazinājuma valdībā papildus lēma par rezerves fonda izveides nepieciešamību. Jau vēstīts, ka aģentūra iepriekš plānoja veikt reorganizāciju un samazināt štatus aģentūrā, taču KM šobrīd lēmusi, ka aģentūras turpmākā pastāvēšana nav racionāla.
Tajā pašā laikā viņa nevarēja pateikt, cik liels līdzekļu ietaupījums tiks panākts, likvidējot aģentūru un tās funkcijas nododot VNĪA. “Tas jājautā Kultūras ministrijā, kāpēc lēmums tiek pieņemts bez ekonomiska aprēķina,” aicināja E. Bīviņa. Zināms, ka likvidēšanas dēļ JTB arī atbrīvos telpas Dzirnavu ielā 13.
KM pagaidām nav precīzu aprēķinu, cik liels būtu ietaupījums, aģentūras funkcijas nododot VNĪA, Dienai atbildēja D. Vizule. Taču ministrija ir pārliecināta, ka šādi tiks ietaupīti līdzekļi. Precīzs ietaupījums būs skaidrs pēc sarunām ar JTB un VNĪA.
Tomēr no viņas teiktā varēja noprast, ka aģentūra ir lepna par padarīto. “Par spīti tam, ka aģentūras likvidēšana un pat izveide bija kritizēta pat no pirmās dienas, aģentūra ir izdarījusi taustāmā mērā izdarāmu apjomu,” pieminot gan Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšanu, gan arī citus projektus.
Viņa ir pārliecināta, ka aģentūras iesāktie būvniecības projekti tiks turpināti, kā arī starptautiskais finansējums, kuru aģentūra piesaistīja, netiks pazaudēts.
(papildināta ar 8. rindkopu)