papildināta - NBS komandiera amatā rosina iecelt Graubi

kā tad īsti beidzās tas "dzīvokļa afēras" skandāls? viss tika norakstīts uz valsts budžeta (muļķu zemes "vaukšķu" nodokļu naudiņas) rēķina, kārtējo reizi "kompetenti" konstatējot, ka tā ir nevis prasta un ikdienišķi ierasta valsts "uzmešanas" shēma, bet gan muļķu zemes lielāko kretīnu "likumīga" rīcība?

bet tas nekas ka viņam nav augstākās izglītības?

Nosvērts. Nav tendēts uz vecu mīnu tralleru iepirkšanu,kas maksā miljonus un kuri nekādi nenostiprina Latvijas aizsardzības spējas. Nesavāca sev apkārt rupjus bocmaņus,kas iepirka cimdus karavīriem par Ls 50 -150 par pāri. Tiešām ir pieredze komandēt četru rotu armiju. Jo viņa laikā tā bija krietni lielāka. Apsveicu. Cerams,ka nenotiks kārtējās "reformas",kas kļuvušas bezgalīgas.

Ance, tu vecā "emma", beidz te vazāties pa visiem portāliem, ka nenoķer sliktu slimību! Bet vispār, ja vecis parakstās ar sievietes vārdu, tas jau ir simptomātiski. TURIES, RAIMOND!

Viss notiek kā jau Latvijā. Graube grozījies Briseles NATO aprindās, aizsardzības ministrs Lieģis arī. Lieģis darbojās pēc "es viņu pazīstu" principa.

Perfekta kandidatūra, precīza izvēle.

Forši! Nākamreiz pilnu story uzreiz vienā komentā, lai nav jākasa doma kopā ;)

Kara laikā KATRU DIENU no Sark. armijas hospitāļiem izrakstījās pēc izārstētā ievainojuma vai slimības (tikai 3% no hospitāļu kontingenta bija slimie) un tika nosūtīti atpakaļ uz fronti 15000 karavīru. Tātad, katru dienu ierindā atgriezās 1 divīzija jau PIEREDZĒJUŠU karavīru. Šo spēku vācieši uzskatīja par izšķīrošo. Smirnovs spēja saprast, kas un kā jādara, to izdarīt un panākt šādu rezultātu. Starp citu, pēc kara viņš krita Stalina nežēlastībā un tika padzīts. Hruščovs un Brežņevs viņu neatcerējās. Tikai Gorbačova laikā viņs tika novērtēts un pat bez disertācijas ievēlēts par akadēmiķi. Nesen nomira.

Neesmu vēstures plašs pārzinātājs, taču pieņemu, ka Medicīnas pārvaldes priekšnieka rīcībā bija mediciniska rakstura darbība vai bezdarbība attiecībā pret ievainotajiem pretinieka karavīriem. Bez plašāka izklāsta dotais vēsture piemērs ir pavājšs. Taču domai par pieredzi kā kritēriju pilnībā pievienojos.

P.S Iepriekšējais bija domats komentētājam "es"

Cilvēks ar vēsturisku piemēru demonstrēja, ka pieredzei nevis pakāpei ir jābūt primārajam nosacījumam.

Kara laikā tas varbūt arī der, bet miera laikā vajag normālu, plānotu militāro karjeru. Problēma jau nav tajā, ka par CHODu tiek iecelts ģenerālis. Drīzāk jautājājums, kas tiek/līdz šim tikuši par ģenerāļiem un kā maksimāli uzlabot augstāko virsnieku kvalitāti. Diez kurš tad, jūsuprāt, būtu labāks kandidāts?

Izsakies precīzāk, citādi parastajam mirstīgajam domu grūti uztvert.

P.S. Būtu interesanti uzzināt kurš šādu kandidatūru ieteicis prezidentam. Tā sakot nu kuras mēslu čupas puses vēji pūš...

Nepiemērotāku kandidātu grūti atrast. Man jau šķiet, ka NBS komandiera amatā būtu jāliek kāds militārists, kurš: 1) ir ar militāro izglītību - kara akadēmija; 2) ar reālu pieredzi ( starptautiskajās operācijās); Rakstā minētais subjekts ir LC laiku čomu būšanas radīts produkts. Trekno gadu atrauga...