papildināta - Paegle: partejiskās piederības pieminēšana neiztur kritiku

Ārlietu ministrija: ar jauna vēstnieka izvirzīšanu nav jāsteidzas

Jānis Ikstens, politologs:

Daudzi ļaudis jau ir satamborējuši nezin kādas sazvērestības teorijas, kā satracināt prezidentu un beigās panākt Saeimas atlaišanu. Manuprāt, tas ir par dziļu rakts. Prezidents nespēj sastrādāties ar savas kancelejas vadītāju un tika meklēts cienījams risinājums izejai no šīs situācijas. Vasarā arī Eduards Stiprais teica, ka labprāt ieņemtu šo posteni. Tad kaut kādu iemeslu dēļ parādījās Vaira Paegles kandidatūra, kas varbūt bija vēlme saglabāt Stipro tur kur viņš ir. Jo acu mirklī izskatās, ka nav gatava kandidatūra prezidenta kancelejas vadītāja postenim. Prezidents bija saniknots, ka neļauj tikt vaļā no savas kancelejas vadītāja, un tagad bumba ir pārsviesta Ārlietu ministrijas pusē. Zatlers licis saprast, ka viņa intereses ir jāņem vērā. Tagad tiks atrasta cita kandidatūra, skatīsimies, varbūt tas būs Stiprais. Jebkurā gadījumā prezidentam būs iespēja teikt gala vārdu. Pilnīgi ignorēt viņu nevarēs un ilgstoši tracināt arī nav Tautas partijas interesēs.    

Aigars Freimanis, Latvijas fakti vadītājs:

Spriežot pēc tā, kas iepriekš izskanējis, sakne meklējama atšķirīgā izpratnē par to, kā nozīmējami vēstnieki. No vienas puses ir Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kurš saka, ka viss ir kārtībā ar diplomātu izvēli. No otras puses ir prezidents, kurš apšauba, ka tiek nozīmēts politisks kandidāts. Nepārprotami prezidentam ir cita informācija nekā ministram un nepārprotami tā nāk no avotiem Ārlietu ministrijā, kas nav Riekstiņa cilvēki. Tas liecina par spriedzi pašā Ārlietu ministrijā. Noteikti daudziem ir vēlme doties strādāt uz ANO, turpināt karjeru ārzemēs. Zatlera rīcība varētu būt arī saistīta ar nesaskaņām konkrēti ar Tautas partiju. Laikam prezidents negrib būt tas pēdējais ierindā, kurš tikai paraksta to, ko lēmuši citi, iepriekš nesaskaņojot ar viņu.