Rīgas apgabaltiesa toreizējam FPP direktora vietniekam Jānim Laizānam piespriedusi trīs gadus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, FPP Iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam – gadu un astoņus mēnešus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, savukārt FPP amatpersona Vasīlijs Kivļonoks tika sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.
Ceturtajam apsūdzētajam Aldim Klemam piemērots naudas sods 10 minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, kā arī aizliegums uz vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Pilns sprieduma teksts šajā lietā būs pieejams 15.jūnijā, un tad to 10 dienu laikā var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, adresējot Augstākās tiesas (AT) Senātam.
Jaunalksne sarunā ar aģentūru BNS pauda gandarījumu ar šo tiesas spriedumu un izteica cerību, ka tas kalpos par brīdinājumu dažādām valsts amatpersonām, kas līdzīgi kā šie darbinieki varētu būt kalpojušas nevis valsts interesēm, bet kādām "šauru pasūtītāju grupām vai mafijas krusttēviem".
"Mans gandarījums varbūt ir priekšlaicīgs, taču tajā pašā laikā pēc tik daudziem tiesvedības gadiem, kuru laikā esmu bijusi katrā tiesas sēdē un piedzīvojusi nepārtrauktu emocionālu sasprindzinājumu, es tomēr atļaušos paust šo gandarījumu un to, ko šis spriedums nozīmē globāli un principiāli," sacīja žurnāliste.
Apmēram pirms gada gan bijis satraukums, kad AT Senāts atcēla pirmo Rīgas apgabaltiesas spriedumu par teju identiskiem sodiem lietā apsūdzētajiem. Tomēr šoreiz tiesas pieņemtais lēmums apstiprinājis, ka noziegums, ko paveikuši Laizāns, Freibergs un Kivļonoks, ir smags un radījis būtisku kaitējumu ne tikai personīgi Jaunalksnei, bet arī preses brīvībai un ir lielākoties kaitējis pašai varai un tās pārstāvjiem, uzsvēra Jaunalksne.
"Kādu gan uzticību mēs varētu gaidīt no finanšu policistiem, kuriem ir jāizmeklē ekonomiskie noziegumi. Ar viņiem dotajiem varas instrumentiem vienkārši divreiz liek noklausīties žurnālista sarunas, turklāt ne savās interesēs," viņa teica.
Jaunalksne arī pauda gandarījumu, ka ceturtajam lietā apsūdzētajam bijušajam FPP darbiniekam Klemam piespriestais sods atšķirībā no pirmās instances sprieduma ir samazināts. Klems savu vainu esot atzinis uzreiz un atvainojies žurnālistei, tāpat līdz ar noklausīšanās lietas sākumu zaudējis darbu atšķirībā no cita lietā iesaistītā – Laizāna, kuram "vēl pavisam nesen atradās ļoti augsta vieta [Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes ] Akcizēto preču pārvaldē par direktora vietnieku".
Žurnāliste pastāstīja, ka noteikti sekos līdzi, vai apsūdzēto puse spriedumu pārsūdzēs. Ja tas notikšot, "arī mēs pieliksim pretī savu vārdu", viņa piebilda.
Pērn novembrī AT Senāts nolēma nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē šo krimināllietu. Senāts pilnībā atcēla apelācijas instances – Rīgas apgabaltiesas – spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
AT Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumā iekļauti pretrunīgi un nepareizi atzinumi par būtiska kaitējuma un smagu seku izpratni.
Spriedums tika pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā.
Savukārt pirmās instances tiesa – Centra rajona tiesa – visām amatpersonām, kas šajā lietā apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piesprieda naudas sodus.
Prokurore Velta Zaļūksne visiem apsūdzētajiem, izņemot Klemu, lūdza piespriest reālus cietumsodus.
Saeimas Nacionālās drošības komisija no mediju pārstāvjiem 2006.gada rudenī saņēma divas kasetes ar telefonsarunu ierakstiem, kā arī mapīti ar aptuveni 50 lappusēm, kurās atšifrētas sarunas ar Jaunalksni, tālaika "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.
Satversmes aizsardzības birojs kopīgi ar Ģenerālprokuratūru veiktā pārbaudē konstatējis, ka 2005.gada nogalē, 2006.gada sākumā un pavasarī ierakstītās telefonsarunas noklausītas sankcionēti.
Lūgumu ļaut noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas bija izteikusi finanšu policija. Jaunalksnes tālruņa noklausīšanās atļauja saņemta, visticamāk, krāpjoties. Operatīvās darbības dienesti žurnālistes numuru uzdevuši par kādas citas personas, kas, iespējams, iesaistīta noziegumos, numuru.
Augstākās tiesas tiesnesei Marijai Goldšmitei, kas deva atļauju noklausīties telefonsarunas, Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica aizrādījumu. Prokuratūra arī sāka kriminālprocesu pret viņu, un lietā joprojām notiek izmeklēšana.
Savukārt Jaunalksne par privātās dzīves aizskārumu un morālo kaitējumu prasīja no Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta un tā sastāvā esošās Finanšu policijas pārvaldes piedzīt 300 tūkstošus latu. Tiesa prasību daļēji apmierināja un nolēma piedzīt par labu Jaunalksnei 100 000 latu. Augstākā tiesa nolēma samazināt kaitējumu summu līdz 12 000 latu.
(precizēts pārsūdzības termiņš 4.rindkopā; 5. līdz 10. rindkopā pievienots Jaunalksnes komentārs)