Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava _Dienai _atzina, ka uz šādiem pasākumiem ielūgumi patiešām tiek sūtīti krietni agrāk, vēl gada sākumā. Bet, kā norādīja I.Kļava, ja ielūgumu saņemtu V.Zubkovs, darbotos pārmantojamības princips, kad nepadarītie darbi tiek atstāti pēctecim.
Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses
sekretārs Edgars Vaikulis Dienai sacīja, ka aicinājums apmeklēt
Baltijas jūras valstu samitu Rīgā tika nosūtīts arī V.Putinam
personīgi. Pēc E.Vaikuļa teiktā, premjera birojs oficiālu informāciju
par V.Putina iespējamo līdzdalību samitā gaida tuvākajās dienās.
Savukārt Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis Dienai norādīja,
ka viņa rīcībā ir informācija, ka V.Putina vietā samitu varētu apmeklēt
viņa pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, taču tam vēl neesot oficiāla
apstiprinājuma.
Krievijas vēstniecības Latvijā preses atašejs Sergejs Djačenko D.Peskova sacīto nekomentē.
Iepriekš
bija parādījusies informācija, ka Baltijas jūras valstu galotņu
tikšanās ir V.Putina dienaskārtībā un pastāvot liela varbūtība, ka viņš
tajā piedalīsies. Savukārt jau maija vidū kļuva zināms, ka
samitu neapmeklēs Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņas vietā Vāciju
pārstāvēs vicekanclers un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Kā rakstīja Diena, jau tad neoficiāli tika pieļauts, ka
A.Merkeles nepiedalīšanās samitā var mazināt arī V.Putina vizītes
iespējamību, kā arī liegt samita dienaskārtībā iekļaut jautājumus,
piemēram, par Latvijas un Krievijas robežšķērsošanu vai enerģētikas
drošību un panākt tajos lielāku virzību.
7.Baltijas jūras valstu
valdību vadītāju samitā, kas Rīgā norisināsies 3. un 4.jūnijā,
piedalīsies Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas,
Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas valdību
pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvi, kas lems par reģiona nākotni
un Baltijas jūras valstu padomes reformu.