B. Rozentāle atturējās komentēt premjera Valda Dombrovska (JL) rezolūciju, kurā viņš uzdod skaidrot finansējuma situāciju slimnīcām, jo neesot ar to vēl iepazinusies. Taču vienlaikus ministre teica, ka premjers jau ir saņēmis skaidrojumus par situāciju veselības aprūpē. "Esmu jau to skaidrojusi," uzsvēra B. Rozentāle.
"Ģimenes ārstiem
samazinājums ir par 17%. Ja ģimenes ārstiem samazinātu vairāk, mēs
padarītu medicīnu dārgāku. Kāpēc slimnīcām ir 40% samazinājums? Tādēļ, ka
ir programmas, kuras finansē simtprocentīgi.. un, ja šajās jomās cilvēki
saņem simtprocentīgu stacionāro palīdzību, tad loģiski, ka pārējiem paliek
mazāka daļa," vēlāk klāstīja B. Rozentāle, vēsta aģentūra BNS.
Jautāta, vai tuvākajā laikā iespējama Rīgas 1. slimnīcas slēgšana, viņa atrunājās, ka lēmumu par to varot pieņemt tikai Rīgas pašvaldība, kas ir slimnīcas īpašniece, jo caur VM budžetu tiek nodrošināts tikai finansējums. Viņa teica, ka līgums ar 1. slimnīcu par pakalpojumu sniegšanu ir līdz gada beigām, bet faktiski naudas visu pakalpojumu nodrošināšanai nepietiek. Pēc viņas teiktā bija saprotams, ka tuvākajā laikā viņa tiksies ar Rīgas domes vadību, lai runātu par Rīgas pilsētai piederošo slimnīcu nākotni.
Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) pārstāve Anna Kononova norādīja, ka Rīgas Dome (RD) ir ieguldījusi lielus līdzekļus gan šīs slimnīcas remontā, gan jaunas aparatūras iegādē, un tā nav ieinteresēta pašvaldības slimnīcu slēgšanā, jo tas negatīvi ietekmētu Rīgā dzīvojošos iedzīvotājus. "Pašlaik Rīgas pašvaldības slimnīcu liktenis ir valsts rokās, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā cik liels finansējums tiks piešķirt medicīnas jomai un pašvaldību slimnīcām," teic A. Kononova un piebilda, ka 1.slimnīca ir viena no vecākajām galvaspilsētas slimnīcām ar 1200 nodarbinātajiem, kuri apkalpo lielu skaitu Rīgas pilsētas iedzīvotāju.
Jau vēstīts, ka V. Dombrovskis (JL) pilnībā
atbalsta Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prasību pieprasīt publiskot VM tēriņus un izskaidrot sabiedrībai, kādēļ veselības aprūpes jomas
izdevumu samazinājums vissmagāk skāris tieši slimnīcas, otrdien vēsta
Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Vēstulē Ministru prezidentam un veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) LĀB
raksta, ka "pēc otrajiem budžeta grozījumiem Latvijas veselības aprūpei
paredzēti 453,64 miljoni latu. Salīdzināšanai – 2008.gadā šie līdzekļi
bija 569,31 miljoni latu. Īsa matemātika – samazinājums ir par 20,3%.
Diemžēl visām Latvijas slimnīcām finansējums ir samazināts vismaz 2–3
reizes". LĀB prezidents Pēteris Apinis aicina publiskot, cik naudas veselības ministrija tērē,
lai segtu galvojumus, garantijas, kredītsaistības, līzingus un dažādus
citus atliktos maksājumus, ko veselības ministrija vai VAOVA
garantējusi gan par celtniecību, gan remontiem, gan jaunas aparatūras
iegādi.
(papildināta ar 3. un 5. rindkopu)