_Saskaņas centra_ Saeimas frakcija uzskata, ka «mūsu spēkos ir pacelties pāri pagātnes aizvainojumiem un rēgiem, savtīgām mirkļa interesēm, savstarpējiem ķīviņiem un politiskām nesaskaņām».
Visu Saskaņas centra Saeimas frakcijas aicinājumu lasiet šeit.
J.Urbanovičs atzina, ka šis aicinājums savā ziņā ir reakcija pēc 13.oktobra, kad ziedus pie Uzvaras pieminekļa nolika Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Viņa izteikumam, ka “Rīga nebūtu atbrīvota no nacistiem, tad šodien nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts” atbildēja vēsturnieks Egils Šnore, izklāstot, kādas sekas radīja padomju karaspēka ienākšana Latvijā. Portālā Diena.lv tas izraisīja plašu viedokļu apmaiņu. “Tā ir gan reakcija, gan prevencija. Politiķi ir vienmēr kļūdījušies, politiķi sarunās jokus, ko citi uztvers kā zaimus, tāpēc arī ir šis aicinājums, kas ir vērsts uz priekšu,” komentēja J.Urbanovičs.
“Jo ilgāk mēs akcentēsim šo savu unikalitāti un atšķirīga viedokļa nepieņemšanu, uzskatot to par ačgārnu un aplamu un pat uzklausīt nevērtu, jo mēs būsim tādi idioti kā pašlaik. Nu aizgāja pie pieminekļa. Nu un tad? Ko viņš nodemonstrēja sliktu? Kritušajiem nolika ziedus. Mūsu latviskā tīrasinība ir vienkārši nožēlojama, mēs kaitējam tikai sev, nevienam citam. Mums vajag beidzot būvēt savu valsti. Pirmā Latvija beidzās karā, otro esam ļāvuši izniekot. Mums ir kolosāla iespēja veidot savu valsti par kuru nav kauns un kopā visiem dzīvot.”
Viņš uzskata, ka Saskaņas centrs ir kā sabiedrība, jo apvieno vairākus politiskus spēkus.
"Mēs apvienībā esam ļoti dažādi cilvēki, bet mēs esam atšķirīgi no citiem, kur ir disciplīna un noteikta hierarhija. Faktiski mēs esam tādi, kāda ir sabiedrība, tāpēc piedāvājam dialoga metodi pārnest arī uz grūtiem un viegliem jautājumiem. Sabiedrības zemāko slāņu konsolidāciju var panākt viens otram uzsmaidot un nevis nīstot. Svinot kopā svētkus, var pēc tam arī kopā sērot par deportācijām, okupācijām un visu ko citu."
Kā J.Urbanovičš norādīja portālam, vispirms, aicinājums svinēt svētkus viseim kopā ir aicinājums pašiem sev, jo “mūsu atbalstītāju tagad ir ļoti daudz”.
“Nav vajadzīgi nekādi salūti ir vajadzīga kopā iešana. Kaut vai pagalmā, kur dzīvo dažādu tautību cilvēki. Kaut vai uzsmaidīt viens otram. To es gribētu.”
(papildināta ar J.Urbanoviča teikto, turpinājums seko)