Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 23. maijs
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

papildināta - Tieslietu ministrs pieļauj daļējas amnestijas izsludināšanu pirms valsts jubilejas

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pieļauj, ka pirms valsts 90. gadu jubilejas varētu izsludināt daļēju amnestiju ieslodzītajiem. _LNT _raidījumā _900 sekundes _viņš gan norādīja, ka ir kategoriski pret amnestiju noziedzniekiem, kas notiesāti par bīstamiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavībām vai dzimumnoziegumiem. “Būtu atsevišķa kategorija, par kuriem varētu runāt,” norādīja G. Bērziņš, pieļaujot arī ekonomisko noziegumu veicējus, pirms tam izvērtējot, vai persona nav bīstama sabiedrībai.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) viņam nosūtīto Latvijas lielāko kristīgo konfesiju atklātu vēstuli, kurā lūgts par godu Latvijas dibināšanas 90.gadadienai apsvērt ierobežotas amnestijas izsludināšanu, nodevis izvērtēšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Viņš pats pret šo iniciatīvu izturas "neviennozīmīgi".

Kā vēstulē norāda Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, "lieli svētki ir piemērots brīdis, lai atcerētos arī par tiem, kuri savu kļūdu vai nepārdomātas rīcības dēļ ir nonākuši ieslodzījumā". Vienlaikus viņi saprot, ka amnestija nedrīkst apdraudēt pārējo sabiedrību, tāpēc aicina atbrīvot tikai tos notiesātos, kuru nodarījums nav tieši ietekmējis citu cilvēku dzīvību un kuru nodarījumam ir gadījuma vai kļūdas raksturs.

G.Daudze Dienai stāstīja, ka no vienas puses, pati doma par amnestiju ir laba. Savukārt, no otrās puses, pēc viņa teiktā, ir zināmas "skaļas lietas", kas saistītas ar tiem cilvēkiem, kuri no ieslodzījuma atbrīvoti priekšlaicīgi. Tāpēc Saeimas priekšsēdētājs uzskata, ka šīs lēmums rūpīgi jāizvērtē.

Līdzīgu viedokli Dienai paudis arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC). Viņš norādīja, ka pirms amnestijas izsludināšanas ekspertiem būtu jāizvērtē priekšlaicīgas atbrīvošanas sekas. J.Šmits atgādināja, ka Prezidenta apžēlošanas dienests katra notiesātā lietu izskata individuāli, taču statistika rāda, ka desmit no 27 prezidenta apžēlotajām personām atkārtoti nonāk cietumā. Savukārt amnestijas gadījumā atbrīvošana notiek automātiski noteiktām cilvēku kategorijām, to neviens neizvērtē un nav zināms, kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, uzsvēra deputāts.

Līdzīgi kā G.Daudze arī J.Šmits uzskata, ka doma par amnestiju nav slikta, jo "jebkuram cilvēkam ir jādod otrā iespēja kaut ko labot savā dzīvē". Viņš tomēr vērš uzmanību, ka sabiedrībā drīzāk vajadzētu rosināt diskusiju nevis par amnestiju, bet gan par sodu sistēmu. J.Šmits stāstīja, ka par 50 latus vērtā mobilā telefona nozagšanu cilvēku notiesā uz pusgadu cietumā, kas valstij izmaksā vairākus tūkstošus latu. Deputāts uzskata, ka šāds sods ir nesamērīgs, jo būtu lietderīgāk šai personai piespriest piespiedu darbus, kur viņš ar sabiedrisko labumu varētu izpirkt savu vainu. Deputāts arī norādīja, ka, iestājoties aukstam laikam, cietumos mēdz nonākt vairāk cilvēku tā iemesla dēļ, ka tur tiek nodrošināts "jumts un ēdināšana".

Kristīgo konfesiju pārstāvji savu vēstuli nosūtījuši arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, taču viņš šobrīd uzturas vizītē ārzemēs.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pieņemti četri amnestijas likumi - divus pieņēmusi Augstākā padome (AP) un divus Saeima. Spēkā joprojām ir 1997.gada 20.novembra Amnestijas likums, kurā, atšķirībā no AP pieņemtajiem likumiem, amnestija attiecināta ne tikai uz notiesātajām personām, bet arī uz tiem, kuru lietas atrodas izmeklēšanā. Latvijā līdz šim nav pētīts, kā veidojusies cilvēku dzīve pēc amnestijas, tāpat nav statistikas datu par to, cik no amnestētajiem atgriežas ieslodzījumā.

Amnestijas likums ir vienreizējs valsts likumdošanas akts, kas vērsts uz notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu vai soda samazināšanu. Tas attiecas uz personām, kas sodītas par mazāk smagiem noziegumiem, kā arī uz tiem, kuri nav notiesāti līdz likuma spēkā stāšanās laikam. Amnestijas likumus parasti pieņem, ja valstī mainās politiskā vara, ja būtiski reformēta krimināltiesību sistēma vai arī, ja nepieciešams risināt jautājumu par cietumu pārapdzīvotību.

Diena jau rakstīja, ka politiķi pievērsuši amnestijai uzmanību pēc nesenajiem noziegumiem, kas notikuši pret bērniem. Jaunais laiks rosinājis izslēgt iespēju atbrīvot pirms termiņa cilvēkus, kas sodīti par smagiem noziegumiem pret bērniem, savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) izteicies, ka izvērtē iespēju neparedzēt amnestiju un apžēlošanu ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem.


(papildināta ar 1. rindkopu)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas