Maksātnespējas likums pārāk vienlīdzīgs
Maksātnespējas likums vienā katlā pret tiem, kuri iepriekš nodarbojušies ar spekulācijām, kā arī tos, kuri kredītu ņēmuši vienīgajam mājoklim. Prezidents norādīja, ka 2. lasījumā likumprojekts domstarpības neradīja un tikai 3. lasījumā tika iekļautas normas, kuru dēļ likumprojekts jāsūta atpakaļ uz Saeimu. Pieņemtais Maksātnespējas likums noteic, ka jaunais regulējums stāsies spēkā šā gada 1.novembrī. tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot.
Šobrīd pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Prezidenta ieskatā nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav
izvērtēta tajā
noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko
aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Pieņemot
Treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu, un kuriem ir parādnieki – fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā, tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Piektkārt, Valdis Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.
Valsts prezidents atzīmē, ka Saeimas otrajam
lasījumam tika
virzīts tāds fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu
regulējums, kas
tapis ciešā kopdarbā ar daudzām pusēm. Visas
iesaistītās puses publiski ir apliecinājušas, ka likumprojekta Saeimas
otrajā
lasījumā pieņemtais fiziskās personas maksātnespējas regulējums tapis
visaptverošu interešu samērojošu un profesionālu diskusiju ceļā. Taču
iesāktā
labā prakse netika turpināta un trešajam lasījumam, neuzklausot
iesaistītās
puses, tika iesniegts komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt
fiziskās
personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā,
neizvērtējot tās
spēkā stāšanās sekas.
Elektronisko mediju likumā vairākas neprecizitātes
Pretrunīgas normas, atsauces uz nepareizām direktīvām un nevienlīdzīga konkurence saistībā ar reklāmām medijos - tie ir iemesli, kāpēc Saeimai būs jāskata otrreiz Elektronisko mediju likumu. Motivācijas rakstā V. Zatlers atzīmē, ka „prasība par to, ka vismaz 40 procenti no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no plkst.19.00 līdz 23.00, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no plkst.18.00 līdz 23.00. Tādā veidā lielākajiem un ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā tiek izvirzītas vienādas prasības, veicināta ziņu raidījumu veidošana valsts valodā, kā arī kopumā tiek stiprinātas valsts valodas pozīcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē".
Motivācijas rakstā viņš norāda, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti no valsts budžeta un stingrāku reklāmas laiku ierobežošana tiem ir pamatota. Tomēr ”pārpratumus var radīt 35.panta divpadsmitās daļas piemērošana, kas neparedz 10 procentu reklāmai atvēlētā laika saistīšanu ar raidstundu. Tādejādi var izveidoties situācija, kurā minētie 10 procenti tiek saistīti ar raidlaiku (nevis raidstundu) un netiek proporcionāli izmantoti visa raidlaika garumā, bet tikai skatītāju iecīnītākajās raidlaika stundās, tādā veidā kropļojot reklāmas tirgu”. Valdis Zatlers norāda, ka ir nepieciešami precizējumi, nosakot, „ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās un raidījumos audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem un reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 10 procentus katrā raidstundā. Turklāt būtu jāparedz, ka šie ierobežojumi attiecas arī uz pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja reklāma tajos tiek izvietota programmās un raidījumos, kas veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros”.
Tāpat likumā ir jānodrošina skaidri
noteiktas tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem
plašsaziņas
līdzekļiem konkurēt par labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā
pasūtījuma
izpildi, norāda prezidents.. Viņš uzsver, ka likuma redakcija jautājumā par sabiedriskā
pasūtījuma nodošanu komerciālajām raidorganizācijām atstāj Nacionālo
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pilnīgu rīcības brīvību.
Turklāt
likums nenosaka konkrētu kopējo izmaksu summu, kas var tikt novirzīta
citiem
nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas
līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, atstājot arī šo
jautājumu
pilnīgā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ziņā.
Par partiju vadītājiem aicina politiski izšķirties citā likumā
V. Zatlers uzskata, ka normu par amatpersonu deklarāciju iesniegšanu partiju vadītājiem nav iespējams īstenot, jo viņas nav valsts amatpersonas. "Laba doma, bet nav iespējams realizēt," ir pārliecināts V. Zatlers. Saeima nav paredzējusi kārtību šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai. Līdz ar to nav noteikta politisko partiju vadības atbildība par pārkāpumiem. Nav arī atbilstošā regulējuma attiecībā uz kontrolējošo institūciju kompetenci, kas savukārt rada bažas par iespējamo kontroles pasākumu leģitimitāti, uz ko savā vēstulē Valsts prezidentam ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Tomēr, atzīstot Saeimas pieņemtā lēmuma mērķi par pozitīvu soli politisko partiju un to apvienību darbības atklātības nodrošināšanā sabiedrības priekšā, V. Zatlers aicina Saeimu apsvērt iespēju „pilnveidot jau spēkā esošo tiesību institūtu – informācijas par deputātu kandidātu publiskošanu, nepieciešamības gadījumā paplašinot spēkā esošo regulējumu”. Tāpat būtu konceptuāli jāizšķiras par valsts amatpersonas statusa noteikšanu vai nenoteikšanu politisko partiju valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, jāapsver nepieciešamība grozīt Politisko partiju likumu un tur paredzēt partiju vadības mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kā arī jāizvērtē, vai šo regulējumu attiecināt uz tādām politiskām partijām un to apvienībām, kuras nav guvušas vēlētāju atbalstu, lai nodrošinātu pārstāvniecību likumdevēja vai pašvaldību līmeni un līdz ar to arī iespējamu ietekmi uz valsts amatpersonu lēmumiem. Valsts prezidents arī norāda, ka „augstāk minētā tiesiskā regulējuma īstenošanai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos un efektīva kontroles mehānisma izveidošana.”