Mēs esam ieinteresēti saviem darbiniekiem nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ko lielā mērā nosaka situācija tirgū. Un ja visur tirgū cenas pieaug, bet mūsu darbinieku algas nemainās, tad zaudētājs ir gan uzņēmums kopumā, gan darbinieki," tā D. Velnere. Uzņēmums pagaidām nav saņēmis no valdības vienošanās piedāvājumu par algu nepaaugstināšanu līdz 2014. gadam. "Ja šādu priekšlikumu saņemsim, to ļoti nopietni izvērtēsim," pauž Rimi pārstāve.
"Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone - Zatlere norāda, ka valdības piedāvājums nepalielināt algas privātajā sektorā radīs duālu situāciju. "No vienas puses, valsts palielina nodokļus plaša patēriņa precēm un tā izsauc inflāciju, no otras - aicina iesaldēt algas. Tas paaugstinās cenas un vēl vairāk samazinās patēriņu. Jau tagad uzņēmēji nevar lepoties ar lielu preču noietu," norāda uzņēmēja. Viņa arī uzsver, ka tā būtu valsts iejaukšanās demokrātiskā, brīvā tirgus ekonomikā.
"Latvija Statoil" izpilddirektors Sandis Šteins pauž, ka šāda ideja var nonākt pretrunā ar brīvā tirgus ekonomikas pamatprincipiem.
"Tāpat redzam, ka daļēji tas var izskatīties pēc valsts nespējas tikt galā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, uzliekot daļu no atbildības uz privātā sektora dalībniekiem. Jebkuram privātajam uzņēmumam jābūt konkurētspējīgam, kas nozīmē, ka tam jāspēj ātri reaģēt uz tirgus apstākļiem, to skaitā jāspēja noturēt labākos darbiniekus,
nodrošinot arī atbilstošu atalgojumu par viņu veikumu. Un tam visam ir jāiet roku rokā ar uzņēmuma efektivitāti un darba produktivitāti."
Jau vēstījām, ka valdība piedāvās sociālajiem partneriem slēgt vienošanos par algu nepalielināšanu privātajā sektorā, žurnālistiem ceturtdien sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka vienlaikus ar budžeta deficīta kritēriju izpildi svarīgi ir izpildīt arī inflācijas kritērijus, kas nozīmē, ka nākamgad nevarēs atļauties patēriņa nodokļu paaugstināšanu un darba produktivitātes pieaugumam neatbilstoša atalgojuma pieaugumu.
Runājot par to, kā valdība grasās ierobežot algu pieaugumu privātajā sektorā, premjers paskaidroja, ka daudzas valstis, gatavojoties stāties eiro zonā, ir slēgušas sadarbības vienošanās par šo jautājumu ar valdības sociālajiem sadarbības partneri.
"Protams, ka valdībai nav instrumentu, kā administratīvi regulēt algas privātajā sektorā, un mēs to arī netaisāmies darīt, bet sociālajiem partneriem ir izpratne par to, ka pievienošanās eiro zonai neapšaubāmi dos pozitīvu stimulu tālākai valsts attīstībai, līdz ar to es domāju - būs arī gatavība šā mērķa sasniegšanā," klāstīja Dombrovskis.
Uz jautājumu, vai varētu sagaidīt sociālo partneru atbalstu, ņemot vērā, ka pati valdība viņos līdz šim nav ieklausījusies, Dombrovskis atbildēja, ka eiro ieviešanas mērķa datums - 2014.gada 1.janvāris - bija lielā mērā sociālo partneru iniciatīva.
(Pievienots Cēsu alus valdes priekšsēdētājas E.Sietiņsones - Zatleres un Latvia Statoil izpilddirektora S.Šteina komentārs.)