Īsi pēc grautiņa beigām viņš bija tiešāks: esot pārkāpta sarkanā līnija, un "demokrātiskas frāzes lietot jēgas nav". Valdība trešdien sāka apsvērt likumu grozījumus, kas noteiktu liegumu protestēt Vecrīgā, lielāku pieļaujamo attālumu no noteiktām ēkām un maksimālo protesta dalībnieku skaitu. Premjera nostāju atbalsta arī policijas vadība un Rīgas mērs. Bijušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa Dienai atzina, ka policijai Vecrīga vienmēr bijusi sāpe, jo šauro ielu dēļ pie Doma laukuma mēdz veidoties tā saucamās piltuves un cilvēkiem, piemēram, sprādzienu gadījumā pūlī ir grūti evakuēties. "No policijas viedokļa, protams, visērtāk būtu pasākumus rīkot Bolderājā, bet, piedodiet, mēs pagaidām dzīvojam demokrātiskā valstī," teica J.Rekšņa. Igaunijas policijā Dienai apliecināja, ka pēc Tallinas grautiņiem, kuru savaldīšanā atšķirībā no Latvijas uzreiz iesaistītījās vairāki tūkstoši policistu, neviens nav rosinājis liegt publisku pasākumu rīkošanu Tallinas centrā vai vecpilsētā. Nodomu asi kritizē tiesībsargs Romāns Apsītis, kurš norāda, ka valstij ir pienākums izvēlēties atbilstošus līdzekļus, lai tiesiska demonstrācija noritētu mierīgi. "Pulcēšanās brīvības īstenošana nenozīmē tikai neiejaukšanos no valsts puses, tā dažkārt prasa arī noteiktu valsts rīcību, lai nodrošinātu Satversmē noteikto tiesību īstenošanu," saka R.Apsītis un atgādina, ka tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, ko valsts drīkst ierobežot tikai retos gadījumos un ar būtiskiem argumentiem. "Nav pieņemami, ka augstas valsts amatpersonas dēvētu vardarbīgas akcijas (..) par demokrātijas izpausmi vai pāraugšanu citā kvalitātē, tādējādi maldinot sabiedrību par demokrātijas jēdziena izpratni vai pat to diskreditējot," uzskata tiesībsargs. Ierobežojumus vajagot vērtēt katrā konkrētā gadījumā, nevis noteikt vispārīgu aizliegumu. Virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku trešdien izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicināja premjeru pārdomāt steigā izteiktos apgalvojumus par demokrātiskajiem procesiem Latvijā. "Šī koalīcija darbojas kā pašaizsargāšanās mehānisms, un man ir sajūta, ka pilsonisko brīvību ierobežošana ir viņu mērķis. Demonstrācijās parasti sanāk cilvēku labākā daļa, kam nav vienalga, kas ar valsti notiek, bet otrā pusē ir attieksme, ka jūs mums traucējat strādāt, mēli aiz zobiem. Vandaļu dēļ, kuru savaldīšanā biija vērojams neticams diletantisms, diskreditēt un ierobežot visus?" retoriski vaicāja komponists Pēteris Vasks. "Tauta ilgi cieta klusu, jo bija šī sajūta — tā ir mūsu zeme, valdība, valsts, bet lietussargu revolūcija un referendums bija zīmes, ka sarkanā līnija ir pārkāpta.
(papildināta ar viedokļiem labajā pusē)