papildināta - VID: KNAB rīcība ir tipiska reakcija

Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks Dienai apstiprināja, ka KNAB iesniegums prokuratūrā ir saņemts un  šobrīd tiek izvērtēts.

Kā norāda D.Kurpniece, pēdējo mēnešu laikā VID ir uzsācis trīs kriminālprocesus pret KNAB darbiniekiem, publiskojot vēl nepārbaudītus pieņēmumus par it kā nepatiesi norādītām ziņām valsts amatpersonu deklarācijās. “Šāda rīcība ir pretēja līdz šim VID īstenotajai praksei, neuzsākot kriminālprocesus, neveicot personu nodokļu auditus un par konstatēto neinformējot sabiedrību, pat tajos gadījumos, kad augstas valsts amatpersonas savās deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā,” pauž KNAB pārstāve.

KNAB sniedzis Ģenerālprokuratūrai informāciju par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz biroja daudzkārt — kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

"VID darbību apšaubīšana ir tipiska reakcija no nodokļu maksātājiem, pret kuriem VID vēršas. Līdz ar to nedomājam komentēt katru šādu izteikumu. Ar nepacietību gaidīsim Ģenerālprokuratūras slēdzienu," notikušo komentē VID, papildus atgādinot, ka VID uzsāktos kriminālprocesus pret KNAB darbiniekiem uzrauga prokuratūra.

Labo deklarācijas par 4 gadiem, sods — 50 lati

Daudzām amatpersonām, to skaitā ministram un kādas pašvaldības vadītājam, VID ir ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā, norāda KNAB.

Piemēram, 2006.gada septembrī VID atļāva kādai bijušajai Rīgas domes amatpersonai precizēt un labot valsts amatpersonas deklarācijas par 2002., 2003., 2004. un 2005. gadu, atļaujot norādīt nenorādītos darījumus un gūtos ienākumus lielā apmērā. Par minētajiem pārkāpumiem, neuzsākot kriminālprocesu, VID piemēroja amatpersonai administratīvo sodu 50 latu apmērā.

Attiecībā uz KNAB sniegto informāciju, ka tiesnešu, pašvaldības amatpersonu un citu amatpersonu deklarācijās, iespējams, norādītas nepatiesas ziņas un tās amatpersonas ienākumi nav atbilstoši izdevumiem, VID pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā neesot noziedzīga nodarījuma sastāva.

Toreiz VID arī informējis, ka pēc papildu deklarācijā sniegtās informācijas analīzes valsts amatpersonas izdevumi nepārsniedz ienākumu avotus, līdz ar to VID neesot pamata veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu. Valsts amatpersonas administratīvā atbildība vispār nav izvērtēta, vai arī ir pieņemts lēmums par lietvedības neuzsākšanu sakarā ar noilgumu.

Ļauj papildināt ar miljonu darījumiem

Savukārt citos gadījumos VID konstatējis, ka izdevumi pārsnieguši ienākumus, taču par deklarācijās norādītajām nepatiesām ziņām valsts amatpersona pie atbildības netiek saukta, jo esot iestājies noilgums, bet valsts amatpersona tiek uzaicināta precizēt deklarāciju.

Piemēram, VID pārbaudē konstatējis, ka kādas bijušās Rīgas domes amatpersonas izdevumi nepārsniedz ienākumus, jo VID pieprasīja tai papildu deklarāciju, kurā amatpersona papildus norādīja darījumus ar vērtspapīriem, vienlaicīgi atļaujot labot tai savas valsts amatpersonas deklarācijas par darījumiem lielā apmērā.

Amatpersona 2006.gada deklarāciju papildināja ar darījumiem EUR 3 000 000, Ls 181 842, Ls 201 190, Ls 52 841 apmērā, kā arī laboja 2004. un 2005.gada deklarācijas, kā arī deklarāciju, kuru iesniedz beidzot pildīt amata pienākumus. Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās bijušajai amatpersonai līdz šim brīdim nav piemērota ne administratīvā atbildība, ne kriminālatbildība.

KNAB vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību, ka šīs deklarācijas VID atļāva amatpersonai labot pēc tam, kad birojs divas reizes vērsās VID ar lūgumu izvērtēt amatpersonas ienākumu atbilstību izdevumiem un saukt viņu pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu.

Nāk pretim Rīgas un Ventspils domniekiem

Divos citos gadījumos VID vairākkārtīgi ir atļāvis labot un papildināt valsts amatpersonas deklarācijas Ventspils domes un Rīgas domes amatpersonām lielā apmērā, nesaucot šīs personas pie kriminālatbildības. Piemēram, Rīgas domes amatpersonai 2008.gada septembrī VID ir atļāvis precizēt tās 2006.un 2007.gada deklarācijas un papildināt tās ar darījumiem: EUR 1 265 126.64, Ls 6 300, Ls 3 250, USD 1 000 un Ls 90 000.

Arī šos precizējumus VID atļāva amatpersonai izdarīt pēc tam, kad birojs divas reizes vērsās VID ar lūgumu izvērtēt amatpersonas ienākumu atbilstību izdevumiem un saukt viņu pie atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

Savukārt Ventspils domes amatpersona regulāri ir vērsusies VID ar lūgumiem grozīt un papildināt iesniegtās valsts amatpersonas deklarācija. Amatpersona ir papildinājusi savas valsts amatpersonas deklarācijas par 2003., 2004. 2005. un 2006. gadu ar iepriekš nenorādītām ziņām par darījumiem un ienākumiem lielā apmērā.

“Visos minētajos gadījumos neatbilstības ir konstatētas augstu valsts amatpersonu deklarācijās, bet informācijas publiskošana nav notikusi – pretēji vēl notiekošajām pārbaudēm par KNAB darbiniekiem,” norāda D.Kurpniece.

KNAB darbinieki uz VID nav aicināti

KNAB uzsver, ka līdz šim brīdim neviena no biroja amatpersonām nav uzaicināta sniegt paskaidrojumus, lai pārliecinātos par amatpersonas deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, tādējādi, publiskojot informāciju par uzsāktajiem kriminālprocesiem pret konkrētām KNAB amatpersonām, nav nodrošinātas to tiesības uz aizstāvību.

Turklāt, iepazīstoties ar publiski izplatīto VID informāciju par viena KNAB darbinieka pārkāpumiem un salīdzinot to ar viņa deklarācijās norādīto, birojs secinājis, ka pastāv pretrunas starp VID sniegto paziņojumu un deklarācijā norādītajām ziņām, tādējādi izraisot šaubas par VID veikto pārbaužu pamatotību un vispusību.

"Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu tiesisku un likumīgu rīcību pret biroja amatpersonām," KNAB uzskatīja par nepieciešamu vērsties Ģenerālprokuratūrā un informēt par gadījumiem, kad pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības netika sauktas valsts amatpersonas, kuras deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par mantu vai citiem ienākumiem.

(papildināta ar 5.rindkopu)