"Esmu pārliecināts, ka mēs piedāvāsim savu kandidātu," žurnālistiem sacīja Zaķis. Vienlaikus viņš piebilda, ka "Vienotība" domes sēdē iezīmēs visus iespējamos scenārijus turpmākai situācijas attīstībai, un tikai pēc tam varēs komentēt turpmāko rīcību.
Zaķis arī pauda pārliecību, ka būs iespējams rast pareizo risinājumu ātrāk par 7.janvāri, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu atklāt savu kandidātu premjera amatam. Politiķis arī uzskata, ka Vienotība turpinās tai uzticēto darbu vadīt šo koalīciju, tomēr par to, kā tieši tas notiks, šodien ir pāragri runāt
Pēc Zaķa domām, prezidenta lēmums nenominēt aizsardzības ministru Arti Pabriku (V) nav attieksme pret Vienotību kopumā, bet tā ir "divu spilgtu personību savstarpējā vēsture ar dažādiem notikumiem".
Kā viens no iespējamiem kandidātiem premjera amatam joprojām izskan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V). Viņš uzsver, ka šim amatam netika uzrunāts un par šo ar viņu netika diskutēts. Taujāts, vai viņš būtu gatavs ieņemt premjera amatu, Reirs atbildēja, ka nav "analizējis šo iespēju".
Reformu partijas (RP) pārstāvji tuvākās dienas aizvadīs vienojoties par kopējo pozīciju sarunām ar Vienotību, pauda RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Viņš norādīja, ka pašlaik nav skaidrs, vai politiskās partijas savu kandidātu nosauks vēl pirms Bērziņa, kurš savu kandidātu varētu nominēt 7.janvārī. Demiters līdzīgi kā Vienotība norāda, ka pašlaik valdības veidošanā ir iestājusies "mierīga pauze".
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka nacionālās apvienības nostāja nav mainījusies, proti, ņemot vērā, ka Vienotības premjers atkāpies neilgi pirms vēlēšanām, būtu loģiski Vienotībai arī dot priekšroku virzīt kandidātu valdības vadītāja amatam.
Savukārt, ja šī situācija nonāk pilnīgā strupceļā, tad nacionālā apvienība gatava uzņemties lielāku iniciatīvu, piebilda Dzintars. Taujāts, vai VL-TB/LNNK būtu gatava virzīt savu kandidātu premjera amatam, nacionālās apvienības līderis uzsvēra, ka "šīs sarunas ir pāragras".
Viņš arī akcentēja, ka nevienam iespējamam premjera kandidātam nevarot solīt atbalstu "par uzvārdu vien", un potenciālais valdības vadītājs tiks iztaujāts par to, kas tiks iekļauts valdības deklarācijā, tāpat viņam būs jāsniedz savs redzējums par valsts attīstību un valdības tālāko darbu.
Pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins aģentūrai LETA norādīja, ka Vienotība pašlaik ir paņēmusi pauzi partiju sarunās un lūkojas pēc potenciālā premjera kandidāta. Neatkarīgie deputāti uzskata, ka Vienotībai ir jāuzņemas vadošā loma kandidāta izvēlē un prognozējams, ka nevis prezidents, bet partijas būs pirmās, kas nāks klajā ar savu kandidatūru.
Olšteins gan atzīst, ka partijām ir plašs laika diapazons, jo premjera kandidātu politiskie spēki varētu nosaukt gan nākamnedēļ, gan arī nākamgad līdz 6.janvārim
Kā ziņots, lielākā daļa koalīcijas partneru uzskata, ka Vienotībai jāturpina uzņemties iniciatīva jaunās valdības veidošanā, virzot arī nākamo Ministru prezidenta kandidātu. RP gan pauž, ka kandidāts varētu nākt ne tikai no Vienotības, bet arī no RP.
Šajā sarunu kārtā vienīgais oficiāli izvirzītais premjera amata kandidāts bija pašreizējais aizsardzības ministrs Pabriks, bet pārējās partijas runāja par zināmiem favorītiem, taču oficiāli tos augstajam amatam nevirzīja.
Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam.
Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī.
Partija Vienotība pēc Bērziņa lēmuma nenominēt premjera amatam Pabriku plāno paņemt nelielu pauzi un izvērtēt situāciju.
Papildināts ar 6.-11.rindkopu