Politiķe informēja, ka partijas dome pilnvaroja viņu un demisionējušo premjeru Valdi Dombrovski (V) piedāvāt risinājumu, lai līdz 7.janvārim Vienotība varētu izvirzīt savu kandidātu. Dombrovskis sacīja, ka valdības vadītāja amata kandidāts varētu būt gan partijas pārstāvis, gan bezpartejisks.
"Vienotības" pārstāvji, izvirzot savu kandidātu, plāno šo jautājumu pārrunāt arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai nerastos priekšstats par kādiem konfliktiem ar valsts pirmo personu.
"Manuprāt, ikvienam, sagaidot Jauno gadu un Ziemassvētkus, jābūt pārliecībai, ka valsts trīs augstākie vadītāji zina, kādi ir tālākie risinājumi," sacīja Āboltiņa. Viņa gan neminēja konkrētu laiku un datumu, kad kandidāts premjera amatam varētu tikt nosaukts.
"Mums ir dots pietiekami plašs mandāts gan runāt ar kandidātiem, gan arī prezentēt viņu valdei, līdz ar to nesauksim konkrētu laiku un datumu," skaidroja politiķe. Āboltiņa arī piebilda, ka nākamnedēļ viņa un Dombrovskis katrs savā laikā būs ārzemēs.
Partijas pārstāvji šodien vairāk ir diskutējuši par darbiem, kurus jaunajai valdībai būs nepieciešams paveikt, un to, kādā veidā varētu virzīties "no šī zināma strupceļa", nevis par konkrētiem kandidātiem. Turklāt arī domes darba kārtībā nebija plānots nosaukt konkrētu uzvārdu, skaidroja "Vienotības" līdere, piebilstot, tika pausts atbalsts gan prezidenta noraidītajam kandidātam Artim Pabrikam (V), gan minēti vairāki citi iespējamie kandidāti.
Āboltiņa arī atklāja, - šodien partijas biedriem bijusi "absolūta vienprātība", ka Vienotībai jāpiedāvā savi kandidāti premjera amatam, tāpat vairāki cilvēki minējuši, ka jāpaliek pie Pabrika kandidatūras, jo neesot pausta pietiekama argumentācija viņa noraidīšanai.
Savukārt Dombrovskis žurnālistiem pastāstīja, ka no partijas domes saņemts atbalsts piedāvātajam koalīcijas modelim, kas paredz pašreizējiem valdības partneriem pieaicināt Zaļo no zemnieku savienību.
Lēmumu virzīt savu kandidātu premjera amatam Āboltiņa pamatoja ar Vienotības atbildību par valsti un to, lai priekšvēlēšanu laikā nepieļautu populistiskus lēmumus, kas varētu pasliktināt ekonomisko situāciju, kā arī lēmumus, kas varētu mainīt Latvijas ģeopolitisko kursu.
Vienotības dome sestdien nolēma, ka nākamajai valdībai jāsaņem skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un jāturpina virkne nozīmīgu Dombrovska vadītās valdības uzsākto darbu gan nodarbinātības veicināšanā, gan sociālās nevienlīdzības mazināšanā un konkurētspējīgas izglītības pieejamības nodrošināšanā.
Kā nozīmīgākos nākamas valdības uzdevumus Vienotība pieņemtajā rezolūcijā min nepieciešamību turpināt sāktos darbus sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, aģentūru LETA informēja partijas preses sekretāre Laila Timrota.
Rezolūcijā Vienotība arī norāda, ka nākamajai valdībai jāturpina darbs izglītības jomā, veidojot tādus izglītības politikas standartus, kas nodrošina kvalitatīvas un tautsaimniecībā konkurētspējīgas izglītības pieejamību, kā arī jānodrošina stratēģiskas eksportā un inovācijās balstītas valsts ekonomiskās izaugsmes turpināšana, tādējādi vairojot uzņēmēju un valsts konkurētspēju un veicinot darbavietu skaita pieaugumu. Būtiski lēmumi pieņemami arī, definējot nākamo septiņu gadu Eiropas finanšu līdzekļu izmantošanas pamatvirzienus, tādējādi nodrošinot nodarbinātības, reģionālās izaugsmes un tautas ataudzes sekmēšanu, kā arī jāpabeidz uzsāktā maksātnespējas procesa sakārtošana, nodrošinot pilnīgu pāreju uz jauno maksātnespējas regulējumu.
Vienotībai jāuzņemas līdera loma jaunās valdības veidošanas procesā, rezolūcijā norāda partijas domes pārstāvji, uzsverot, ka jaunā valdība jāizveido uz iespējami plašas labēji centrisko politisko spēku koalīcijas pamata ar mērķi šo koalīciju saglabāt arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām.
Vienotības turpinās konsultācijas ar prezidentu un labēji centriskajām partijām par premjera kandidātu, kuram būtu skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts.
Jaunā valdība jāveido, stingri balstoties uz Satversmē noteiktās parlamentārās demokrātijas principiem un loģiku. Vienotība aicina politiskos spēkus, kas piedalās valdības veidošanas procesā, šos parlamentārās demokrātijas principus ievērot.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents, noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nolēmis nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu.
Šajā sarunu kārtā vienīgais oficiāli izvirzītais premjera amata kandidāts bija pašreizējais aizsardzības ministrs Pabriks, bet pārējās partijas runāja par zināmiem favorītiem, taču oficiāli tos augstajam amatam nevirzīja. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam.
Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī.
Partija Vienotība pēc Valsts prezidenta Bērziņa lēmuma nenominēt premjera amatam Pabriku izšķīrās par labu nelielai pauzei, lai izvērtētu situāciju.
Papildināta visa ziņa