Par Eiropas galvaspilsētu vēlas kļūt četras Latvijas pilsētas

gadam. Jūrmalas kultūras attīstības koncepcija paredz piesaistīt kultūras tūristus arī rudens un ziemas sezonā, un ir gatava mainīties tieši kultūras tūrisma virzienā. Rīga, kas jau šobrīd sevi uzskata par Latvijas kultūras galvaspilsētu un ieņem stabilu vietu Austrumeiropas kultūras apritē, uzskata, ka šī statusa piešķiršana 2014. gadā būs tikai vēl viens apstiprinājums tam, ka Rīga gatava kļūt par Eiropas līmeņa kultūras centru. «Tieši Rīga kā oficiālā kultūras galvaspilsēta spētu vislabāk Eiropas iedzīvotājiem pastāstīt arī par visu Latviju. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana Rīgai būtu loģiska un likumsakarīga,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Rīgas sadarbības partneris šajā konkursā ir Sigulda.Liepāja konkursā kandidē ar Kurzemes reģiona pieteikumu. Apliecinājumu gatavībai sadarboties kopējā Kurzemes pieteikumā izteikusi Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, Kurzemes tūrisma asociācija, Kuldīga, Saldus un Aizpute, Talsu dome un Grobiņas pagasta padome, kā arī vairākas sadraudzības pilsētas ārzemēs. Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde (TP) saka: «Liepājai plaši jāizskan Eiropā. Tam ir spēcīgs pamats — pašvaldības vīzija par pilsētas un kultūras nozares attīstību turpmākajos piecos gados un radoša daudznacionāla sabiedrība ar ambīcijām to pozitīvākajā izpratnē.» Arī Cēsis startē kopā ar vairākām citām Vidzemes pilsētām. Piekrišanu līdzdalībai projektā izteikusi Gulbene, Alūksne, Limbaži un Valmiera.Decembrī pilsētas savus projektus prezentēts starptautiskai žūrijai, kas lems par pretendentu izvirzīšanu otrajai kārtai. Kultūras galvaspilsētas statuss garantē ne tikai aktīvu un kultūras notikumiem bagātu gadu, ļauj piesaistīt starptautisku uzmanību, bet arī sniedz papildu iespēju piesaistīt ES finansējumu.