Koalīcija nav vienojusies par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu
likvidēšanu. Tā tikai ir uzklausījusi premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC)
paziņojumu šonedēļ koalīcijas pārstāvju sanāksmē. Paziņojums skanējis
šādi: "Ziniet, es izdomāju, ka sekretariātus mēs likvidēsim un
Reģionālās attīstības ministrija ir jāapvieno ar Vides ministriju.
Punkts. Tā es esmu izdomājis." Aptuveni tā I.Godmaņa uzstāšanos
atstāstīja koalīcijas partneri. Ja Tautas partija, kas ir lielākā
koalīcijā, vienmēr ir iestājusies par sekretariātu likvidēšanu, tad tā
nevar piekrist pirms pieciem gadiem izveidotās Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas apvienošanai ar Vides ministriju plašā
funkciju apjoma dēļ, jo tās kompetencē ir arī valsts attīstības
stratēģijas jautājumi.
Iestrukturēs citur
Premjers I.Godmanis par nodomu tomēr likvidēt sekretariātus, no kā pirms nedēļas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas iebildumu dēļ bija atteicies, paziņoja otrdien Latvijas televīzijas rīta pārraidē. "Mana nostāja ir, ka mēs neturpināsim visu trīs sekretariātu darbu," teica I.Godmanis. To funkcijas tikšot "iestrukturētas" citās ministrijās. ES fondu apguvi plānots nodot Finanšu ministrijai, bet integrācijas lietu sekretariāta funkcijas — Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kas nozīmētu arī tās pārdēvēšanu. Savukārt e–lietu sekretariāta uzdevumus pārņemtu Izglītības un zinātnes ministrija, tiekot izskatīta arī iespēja veidot aģentūru. Premjers informēja, ka nākotnē varētu apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ar Vides ministriju.
Pretēji domātajam, ka tas varētu būt ZZS interesēs, iegūstot iespēju vadīt apvienoto ministriju, kuras kompetencē būtu arī tai tik svarīgie pašvaldību jautājumi, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai skaidri paziņoja: "Mēs neņemsim atpakaļ pie Vides ministrijas to Reģionālās attīstības ministriju, kuru arī negatavojamies vadīt. Lai tie, kas to putru ievārīja, arī noved līdz galam." Ar teikto ZZS pārstāvis domājis Tautas partijas pārraudzībā vairākus gadus esošo pašvaldību reformu, kura, viņaprāt, "ir izgāzusies". TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis arī nepieļauj domu par šo ministriju apvienošanu, atgādinot Einara Repšes (JL) valdības laikā pēc pašvaldību ierosinājuma pieņemto lēmumu par atsevišķas ministrijas izveidošanu, — to TP kā toreizējā opozīcijas partija arī esot atbalstījusi.
M.Kučinskis arī nespēj iztēloties, kā iespējams sabiedrības integrācijas jautājumus nodot Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kam acīmredzot ir politiski motīvi, ņemot vērā bērnu lietu ministra politisko piederību LPP/LC. Šajās dienās arī atklājies, ka sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta ierēdņu kompetences uzdevumi tiek deleģēti sabiedrisko attiecību kompānijai, tai maksājot gandrīz 10 000 latu. Šis sekretariāts, tāpat kā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, arī tika izveidots E.Repšes valdības laikā pēc toreizējās Latvijas Pirmās partijas ierosinājuma.
Saruna pa visu laukumu
Kopumā TP ir gandarīta, ka premjers tomēr izšķīries atteikties no sekretariātiem, bet tad sarunai esot jābūt "pa visu laukumu", uzskata M.Kučinskis. Cituprāt, TP interesē pārņemt Finanšu ministrijā ES naudas sadali, bet TP frakcijas vadītājs noliedz, ka tas varētu būt savtīgās interesēs, jo par ES līdzekļu apguvi atbildot daudzas ministrijas.
Par galveno vainīgo plašām diskusijām koalīcijā pirms budžeta pieņemšanas tiek uzskatīta ZZS, kas sākotnēji iebilda pret netaisnīgo investīciju sadali, jo pēdējās vietās sarakstā atstātas visas tās pašvaldības, kas negribēja apvienoties. ZZS protestēja pret e–lietu sekretariāta likvidēšanu un visbeidzot iebilda arī pret algu iesaldēšanu. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš Dienai atzina, ka koalīcijas sēdē partneriem norādījis — ir jāapzinās smagā situācija pasaulē, par ko liecina arī finanšu krīze ASV un tās ietekmīgās investīciju bankas Lehman Brothers bankrots. "Tādā situācijā mums ir jāpieņem drastiski lēmumi pārapdrošinoties. Ja Augustam Brigmanim ir iebildumi, tad es teicu, lai viņš nāk un vada valdību, parādot labākus risinājumus," sacīja A.Bērziņš. ZZS līderis savukārt Dienai sacīja: "Mēs negribam ne šito valdību gāzt, ne arī nākamo vadīt." Taču ZZS vēlas redzēt pilnu informāciju par valsts finanšu situāciju, kādu neesot saņēmusi arī premjera stundu garajā ziņojumā. A.Brigmanis noliedz, ka ZZS būtu iedrošinājis Aivars Lembergs. "Tas ir maldīgs ceļš, un nevajag pa to iet un maldīties," teica A.Brigmanis.