Kritiku par paša auklēto priekšlikumu gan I. Parādnieks neuztvēra ar lielu izpratni. Arī kad Labklājības ministrijas (LM) pārstāve norādīja, ka šo grozījumu redakcija liecina par abortu aizliegšanu, viņš tikai aicināja turpmāk sēdē nelietot vārdus «abortu aizliegšana».
Sēdē skatītais priekšlikums ir šāds: grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Līdz balsošanai deputāti netika, jo izteikties vēlējās daudzi. Turpinājums gaidāms nākamajā sēdē. Sēdes norise bija rūpīgi plānota, arī atlasot dalībniekus. Piemēram, I. Parādnieks bija uzmeklējis kādu anonīmu sievieti, kura nožēlojot pirms divarpus gadiem veikto abortu. Viņa sēdē stāstīja - pirms aborta mediķi neesot centušies viņu atrunāt un neesot informējuši par gaidāmajām sekām.
I. Parādnieks vairākas reizes uzsvēra, ka «mēs nekādā veidā nerunājam par abortu aizliegšanu». Mērķis esot panākt vispārējo attieksmes maiņu, lai aborts kļūtu kas nepieņemams un lai būtu līdzsvars starp sievietes tiesībām uz izvēli un nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību. I. Parādnieks arī rosināja pēcāk ieviest un par obligātām padarīt konsultācijas grūtniecēm, kas domā par aborta veikšanu - tās sniegtu dažādu jomu speciālisti valsts atzītos centros. Līdzīgi esot Vācijā.
LM Bērnu ģimenes politikas departamenta vadītāja Līvija Liepiņa sēdē norādīja - LM atbalsta to, ka nepieciešams pilnveidot atbalsta pasākumus topošajām mātēm, kā arī vajadzīgas kvalitatīvas konsultācijas, pirms sieviete izšķiras par abortu, taču LM neatbalsta piedāvātos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Pašreizējā redakcija bez jebkādām atrunām, kuros gadījumos var veikt abortus, liecina par abortu aizliegumu, sacīja LM pārstāve. «Veiksmīgāk būtu nevis aizliegt, bet reāli piedāvāt atbalstu,» viņa norādīja. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule nesekoja I. Parādnieka aicinājumam nelietot vārdus «abortu aizliegums» un tomēr norādīja, ka ir dziļās pārdomās, vai grozījumi nenozīmē abortu aizliegumu. Viņa uzskata, ka svarīgāk ir novērst cēloņus: «Lai sieviete radītu bērnu, viņai vajadzīga ligzda - māja, drošība. Ja mēs to nesniedzam - ne vīrietis, ne valsts, neviens konsultants viņai neiestāstīs, ka viņa var radīt bērnu, jo viņai nebūs problēmu - ne viņa, ne bērns nebūs apdraudēti.» Tiesībsargs Juris Jansons sacīja: «Ja mēs ierobežojam (abortus - red.) un kādā veidā aizliedzam, jārēķinās ar to, ka agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka sievietei liegtas izvēles iespējas. Jābūt zināmiem apstākļiem, pie kā tiek atļauts.»
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka savukārt bija noraizējusies par priekšlikumu sodīt sievietes, ja viņas nebūs izgājušas konsultāciju: «Jau tā sieviete tiek sodīta ar to, ka viņai jādodas grūtniecību pārtraukt, bet viņai varētu uzlikt vēl kādu sodu. Kur tad ir vīrietis, tuvinieki, kas bieži vien pamudina?» Aizliegums varot veicināt nelegālo abortu skaita pieaugumu un māšu mirstības palielināšanos. Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) savukārt atzinīgi izteicās par priekšlikumu noteikt nedzimuša bērna tiesības un kritizēja izglītības sistēmu, kurā nemācot par vērtībām. Deputāti Dainu Kazāku (RP), kura kritizēja sēdē aplūkotos grozījumus, norādot uz sieviešu tiesību aizskārumu un problēmas nerisināšanu pēc būtības, I. Parādnieks pārtrauca, jo vairāk neesot laika. Lai ļautu pabeigt runu, viņš rosināja balsošanu.