Autora pieminētie jaunieši Zviedrijā vai Lielbritānijā katru dienu neiet uz sporta zāli un nelasa Šilleru, taču viņi vismaz nedomā par nāvi kā savu problēmu risinājumu.Iesaku M.Zanderam rūpīgāk iedziļināties faktos, kas tika minēti A.Kaktiņa un pārējo referentu – Andas Karnītes un Ulda Mitenberga – priekšlasījumos Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputātiem. Iespējams, komentāra autors acenes ar rozā stikliem nomainītu pret citām – ar krietni tumšākiem stikliem. Ar minētajām prezentācijām ikviens var iepazīties Papardes zieda mājas lapā.Lai cik grūti man nebūtu to atzīt, nav pamata pat niecīgam optimismam – statistikas dati par to, kā jūtas jaunieši mūsu valstī, ir graujoši. Neapmierināti vai daļēji apmierināti ar savu dzīvi ir aptuveni trešdaļa jauniešu. Dažādas saslimšanas, pieaugoša atkarība no alkohola, tabakas un narkotiskām vielām, neveselīga dzimumdzīve, vardarbība skolā vai ģimenē, nepietiekama fiziskā aktivitāte, zems pašvērtējums, mentāla rakstura problēmas, bezdarbs, kā arī bažas par nākotni ir tikai daļa no grūtībām, ar kurām nākas saskarties Latvijas jauniešiem. Rezultātā, aptuveni puse mūsu valsts jauniešu savu nākotni nesaista ar Latviju. Turpinot uzskatīt, ka ar mūsu jauniešiem viss ir kārtībā, drīz tos varēsim ierakstīt Sarkanajā grāmatā. Kam tad vairs vajadzēs darba vietas, ko sola politiķi?Nav jārīko raganu medības, lai meklētu vainīgo – problēmas sakne ir meklējama mērķtiecīgas jaunatnes politikas trūkumā kopš neatkarības atgūšanas. Tiesa gan, 2008.gadā tika pieņemts ilgi lolotais Jaunatnes likums, tomēr bez attiecīga finansējuma tam pašlaik ir maza vērtība. Otrs iztrūkstošais posms sabiedrības attīstības likumsakarību ķēdē ir mērķtiecīgas sabiedrības veselības politikas neesamība valstī, kura rosinātu iedzīvotājus rūpēties par savu un savu bērnu veselību. A.Kaktiņš savā prezentācijā uzsver, ka nav tādas lielas un globālas problēmas, kuru atrisinot dzīve Latvijā pēkšņi ies uz augšu. Tā vietā jārisina ir daudz mazu problēmu, starp kurām viena ļoti nozīmīga ir jauniešu veselība. Pētījumi liecina, ka jaunatnei veselība ir trešā svarīgākā vērtība uzreiz aiz ģimenes un draugiem. Tiesa gan – piektdaļa Latvijas pusaudžu savu veselību vērtē kā vidēju vai sliktu. Viens no pasākumiem, kas var būtiski uzlabot situāciju, ir obligāta veselības izglītība skolā. Paši jaunieši ir pauduši atbalstu tai – divas trešdaļas uzskata, ka veselības mācība skolās var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju veselību.
Pārāk rožainas brilles, Zandera kungs!
Atsaucoties uz Māra Zandera rakstu "Kad mēs augām" portālā Diena.lv, vēlos uzsvērt, ka nepiekrītu autora viedoklim, ka sociologi, vērtējot, kā jūtas jaunietis Latvijā, ir ķērušies pie pārāk drūmām krāsām. Ja jau mūsu jaunā paaudze jūtas tik lieliski, tad kāpēc katrs trešais pusaudzis ir domājis par pašnāvību, bet katrs desmitais ir mēģinājis to izdarīt? Pašnāvību disciplīnā mūsu jaunatne ir Eiropas čempioni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.