Pārcirst valsts pārvaldes Gordija mezglu

"Te skaidri jāpasaka, ka blēžu apkarošanai jākoncentrējas uz lielām lietām, nevis uz to, vai kāds iedzīvotājs pareizi izpildījis kārtējo veidlapu ar visiem parakstiem un zīmogiem." Tā jau ir - ja kāds sīki mēģina izkrāpt no valsts PVN vai sociālo pabalstu, vai arī nelielā apjomā uzbūvēt kāpās vasarnīcu, vai piesārņot ar notekūdeņiem kādu sīku upīti laukos, vai arī uzšaut, piemēram, tautietei Rasai Šildei pa muti un nolaupīt maciņu - ap šitām sīkām lietām krīzes laikā nevajadzētu pārāk aizrauties. Blēžu apkarošanā jākoncentrējas uz lielām lietām - jāsoda nelikumīgā būvniecība tikai, ja izmaksas pārsniedz 10 mlj latu piesārņojums, ja ūdenstilpnē pārsniedz 100 tk kvadrātmetru, vai zādzība, ja apjoms pārsniedz 100 tūkstošus latu. Sīkās lietās ievērot tiesiskumu - tas nav pa mūsu laikmetīgajai, Rietumu demokrātijas modei.

Gudra mācibspēka pļurkšķēsana ,nekāda reāla priekšlikuma.Šitādu pamācītāju mums ir kā mudž,kas māca kas ir slikts,kas labs ko vajadzētu darīt,bet kad pieliekam viņus pie darīšanas tad čiks vien iznāk.Latvieši ir tādi interesanti viņiem ļoti patīk Prātnieki.

Apliecinājums tam, ka ASV profesors ir kaut kas cits kā profesors Latvijā.

Laikam autore gatavo savu politisko karjeru - vai tad arī uz Briseli gribas???!!!!

Tas mezgls nevis jāpārcērt, bet jāizgriež kā augonis-faktiski ir jalikvidē visi Rīgas parazītu kantori, aģentūras, fondi un veidojumi un pats galvenais izveidojot jaunus, pie varas NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NERĪKST LAIST VECOS PRIEKŠNIEĶELUS, citādi tā visa varza sāksies no jauna.

Mums ir vajadzīgs Kārlis Ulmanis II. Edvarda Virzas 1935.gada monogrāfijā "Kārlis Ulmanis" ir šādi pravietiski vārdi: " Šās grāmatas varonis nav tik daudz Ulmanis pats, kā Ulmaņa gars, kas nozīmē atteikšanos un uzupurēšanos valsts labā. Tikai Ulmanī tas atradis savu vispilnīgāko izteiksmi. Šī grāmata nav domāta vienīgi šaubu un noguruma nomāktai paaudzei, bet arī jaunatnei, mūžīgās Latvijas tālākai cēlājai. Viņa to varēs kādreiz veidot pēc savām idejām, bet šī valsts tikai tad uz visiem laikiem pastāvēs, ja tās dibinātāja gars būs arvienu latviešiem vadītājs un ceļa zvaigzne."

Nupat nopirku zāles pret holesterīnu( atlaide 100%), bet faktiski aptiekā man parāda bukletu, kur rakstīts, ka valsts atļaujas kompensēt tikai 12 latus. Morāle- pārējais man jāpiemaksā birokrātiem, lai šie gudro, ko vēl man samazināt, kamēr paši dzīvo cepures kuldami! Nost to lelli Bārbiju, ja nejēdz lietas būtību!

Varu apliecināt kā uzņēmējs, ka no vairākiem projektiem esmu atteicies tieši tādēļ, ka nesamērīgās prasības pēc milzīga izziņu, apstiprinājumu, kopiju utt. skaita, nemaz nerunājot par bezgalīgo kantoru, uz kuriem šie papīri jāiznēsā, prasījis tik daudz laika (jo tie pieņēmēji jau strādā ar apmeklētājiem dažas stundas dienā), ka vienkāršāk ir bijis likties mierā - ja šajā valstī nevajag uzņēmumus, bet vajag papīru kalnus - uz priekšu. Pie tam vienmēr ir sajūta, ka viena kantora darbonīši pat nenojauš, ko šī projekta organizēšanai prasīs nākamais kantoris. Un vienmēr maksā, maksā, maksā par katru papīreli, kurš pēc būtības nu nekā nenosaka realitātē. Tas vienreiz jābeidz, ja vispār gribam uzņēmējdarbību.

Čau Rasma! Kārtējo reizi sarežģīti par vienkāršo! Rasma ir jau tik tālu Čau, tik tālu no_profesorējusie, ka sākusi uzturā lietot dihidrogena mono-oksīdu , tautā to sauc par dzeramo ūdeni (H2O)

...kaut vienam ta bl´aushana ari ir - nauda!

Paldies par ļoti trāpīgo rakstu! Ja tādu te būtu vairāk, lasītu Dienu biežāk...

kā vienmēr tukšī muldēts

DD1 09:45 Mums ir daudz gudru un godiigu cilveeku kaa Rasma Kārkliņa, kaa Einaars Repshe, Valdis Dombrovskis, kaapeec mees veeleeshanaas ljaujam pie varas nokljuut korumpantiem un bleezhiem? ============== Varbūt patiesībā nevis mēs viņus ievēlam, bet viņi paši "ievēlas"? Varētu teikt, ka tā ir pat mana pārliecība, jo pārāk dīvaini ir gan referendumu, gan šīs Saeimas, gan Rīgas pašvaldības vēlēšanu rezultāti. Pārāk liela disonanse starp noskaņojumu sabiedrībā un vēlēšanu rezultātiem.

Sakarīgs viedoklis.

No akadēmiskā viedokļa varbūt varētu R.Kārkliņai piekrist, bet mūsu gadījumā ir vairāki bet: 1) ļoti daudz ierēdņu ir gados pārāk jauni, daudzi vēl studenti un domā šauri, tikai nepilnu pāris kursu programmu ietvaros. tas nozīmē to, ka viņiem vienkārši vēl nav ne dzīves pieredzes, ne arī spēju lietas skatīt plašākā kontekstā; 2) vairums LV politiķu, un ministri + viņu biroji nāk no politiskajām aprindām, uzskata, ka ierēdnim ir jābūt lojālam nevis Latvijas Republikai, bet gan konkrētajai ministra partijai. Te nu arī ir daļa atbildes - ierēdnis, kas ir uzticīgs valstij un stāv par savu nozari, kuras profesionālis viņš/ viņa ir, bieži nav tīkams politiķiem, jo ir pārāk gudrs. Lielākā daļa ministru biroju, vismaz līdz šim, ir nodarbojušies ar dažādu partijas lietu un partiju sadrabības jautājumu organizēšanu, bieži esot visai aprobežoti savās zināšanās par to, kas īsti notiek konkrētā ministrijā. 3) man nav saprotams, kāpēc ministriem ir nepieciešami tik lieli biroji, ja reiz vesela ministrija strādā priekš'šī cilvēka? Partijas un dažādi politiskie grupējumi satiekas koalīcijas, sadarbības u.c. padomēs, bet kāpēc vēl šiem pašiem būtu masveidā jāapdzīvo ministrijas? Protams, R.Kārkliņa ir skaisti uzrakstījusi par to, ka visiem ir tiesības uz labu valsts pārvaldi, tomēr īsto cēloņu analīzi, kā arī atbildes uz augstāk minētajiem 3 punktiem nespēju rakstā atrast. Piekrītu par administratīvo procesu, normatīvajiem aktiem un citām lietām, bet, manuprāt, tās ir sekas iepriekš minētajiem cēloņiem...