Pārskatīs specdienesta funkcijas

Atzīdams, ka ne visas funkcijas tiek veiktas atbilstoši, Dz.Jaundžeikars gan nekomentēja, kādas tieši ir nepilnības. Nebija arī saprotams, vai IAD pilnvaras, veicot precizējumus drošības likumos, tiks samazinātas vai tieši pretēji — augs. NDK iztaujāja A.Brēķi pēc tam, kad netika atbalstīts opozīcijas priekšlikums taupības apstākļos likvidēt MK pakļautībā esošo IAD. Viens no šī priekšlikuma virzītājiem Jaunā laika frakcija uzskata, ka dienesta funkcijas ir liekas un ietaupīto naudu varētu iedalīt citiem specdienestiem. Tika arī uzsvērts, ka nevienam nav skaidrības, cik daudz cilvēku dienests nodarbina. A.Brēķis, aizbildinoties ar slepenību, Dienai neatklāja, cik darbinieku strādā viņa dienestā. Dz.Jaundžeikars atstāstīja IAD vadītāja teikto aiz slēgtām durvīm — šobrīd dienestā strādājot 19 cilvēku, kopumā ir 21 štata vieta. Kā izdomājums tika noraidīti pieņēmumi, ka dienestā strādā 30 līdz 60 cilvēku. Dienesta budžets šogad bija 566 000 latu, nākamgad tas nedaudz samazināsies. Gan no IAD, gan vairākām drošības iestādēm pietuvinātu personu teiktā noprotams, ka dienesta darbība neapmierina citus drošības dienestus. Tiek atgādināts, ka sākotnēji tika plānots veidot četru līdz piecu analītiķu grupu, kas saņem informāciju no Satversmes aizsardzības biroja, drošības policijas un Militārās izmeklēšanas un drošības dienesta, kā arī vairākām ministrijām. "Tas beidzies ar kaut kādu lielu aparātu, kam ir saspīlētas attiecības ar citiem specdienestiem," saka vienai no drošības iestādēm pietuvināta persona, kas vēlējās palikt anonīma. Diskusijas par IAD lomu un funkcijām raisījās vēl pērn, kad toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) virzīja izmaiņas drošības likumos. Tās paredzēja paplašināt IAD pilnvaras, tajā skaitā ļaujot tam piešķirt saviem darbiniekiem augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem. Tā kā tā bija vien SAB kompetence, šādu pilnvaru piešķiršana IAD būtu izkropļojusi pielaižu sistēmu. Bija bažas arī, ka tas varētu kļūt par spēcīgu, premjera labā strādājošu specdienestu. Šis bija arī viens no iemesliem, kādēļ drošības likumu stāšanos spēkā apturēja tobrīdējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Dz.Jaundžeikars, aizbildinoties ar valsts noslēpumu, atteicās paskaidrot, kādas varētu būt jaunās izmaiņas drošības likumos attiecībā uz IAD. Svarīgi esot precizēt nepilnības. Kādas tās ir, viņš neteica, taču uzsvēra, ka šobrīd specdienestu funkcijas pārklājas, tādēļ ir nepieciešams to darbības audits. Viens no komisijas locekļiem Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš regulāri saņemot informāciju par IAD, esot apmierināts ar tā darbību. Par viņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos strādā IAD priekšnieka vietnieks Andrejs Panteļējevs. Dienests strādā premjera pakļautībā, taču tā pārstāvji uzsvēruši, ka pagaidām nav domāts par tā likvidāciju. Jāpiebilst, ka A.Brēķis pēc publikācijas portālā diena.lv, kur tika rakstīts par JL mudinājumu likvidēt IAD, vērsies prokuratūrā. Viņaprāt, ir izpausts valsts noslēpums, rakstā minot darbinieku skaitu. Tas gan atšķīrās no paša IAD vadītāja nosauktā. Ģenerālprokuratūra trešdien nevarēja apstiprināt ziņas, ka iesniegums saņemts.