Arī ar to varētu saistīt pēc katrām vēlēšanām vēroto cilvēku vilšanos. Politiskie spēki, kuri pieteikuši sevi 12. Saeimas vēlēšanās, valsts un katras ģimenes drošību tagad sauc par galveno prioritāti, lai arī savās programmās to izcēlušas tikai dažas partijas, pirmdien lasāms laikraksta Diena analīzē.
Lai balsotājiem kaut nedaudz atvieglotu iepazīšanos ar partiju programmām un prioritātēm, Diena lūdza politisko spēku līderiem nosaukt vienu galveno teikumu šajā 4000 zīmju pieteikumā, pēc tam līdzīgs jautājums tika uzdots arī ierindas kandidātiem. Secinājums - ne vienmēr šie viedokļi saskan. Tajā pašā laikā redzams, ka vairākiem politiskajiem spēkiem ir tik līdzīgas prioritātes, ka varētu rasties jautājums, kāpēc gan viņi nav vienā sarakstā.
Minēto vērojumu varētu attiecināt ne tikai uz Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuru izveidojis NA bijušais biedrs Jānis Bordāns. Gan vieni, gan otri uzsvaru liek uz Satversmē ierakstītajām valsts pamatvērtībām. Arī Vienoti Latvijai kandidāts Ivars Kalvišķis ne ar zilbi nepieminēja Aināra Šlesera (VL) izloloto nacionālo izlīgumu, bet sacīja: "Svarīgais ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā." Ir pazīmes, kas norāda arī uz Vienotības un NA savstarpējo konkurenci. Ja Vienotība saukli par nevienlīdzības mazināšanu, ar kuru pieteica sevi jau Valda Dombrovska premjerēšanas laikā, ir ierakstījusi starp rindām, NA to īpaši izcēlusi lieliem burtiem.
Tāpat ļoti tuvas ir partiju Latvijas attīstībai (LA) un Izaugsme prioritātes, jo tās abas uzsver veselības reformas nepieciešamību. Savukārt Šlesera vadītajai Vienoti Latvijai (VL) un viņa agrākā konkurenta Einara Repšes pieteiktajai Latvijas attīstībai ir tuvs skatījums par uzņēmējdarbības attīstību. Līdzīgi Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ir vienādos ieskatos, ka vienai no prioritātēm jābūt līdzsvarotai reģionu attīstībai, ko akcentēja gan bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars (LRA), gan tagadējais kancelejas vadītājs Gundars Daudze (ZZS). Reģionu apvienībā valdīja samērā liela vienprātība, jo rūpes par reģioniem kā pirmās minēja pat kandidāti ar sociāldemokrātisku izcelsmi, piemēram, Jānis Dinevičs.
Tagad sociāldemokrātijas karogu nes Saskaņa, ar ko arī tā atšķiras no radikālākās Latvijas Krievu savienības, kuras pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs teica: "Mēs runājam par jautājumiem, par kuriem Saskaņa izvairās runāt." Ar to domāta cittautiešiem tuvā pozīcija, piemēram, valodas un pilsonības jautājumos. Savukārt viens no Saskaņas saraksta vadošajiem kandidātiem Andrejs Klementjevs uzsvēra sociālās drošības nozīmi. Viņš arī atzina, ka kaut ko panākt varēs tikai tad, ja Saskaņa atradīs dialogu ar varas partijām.
Kad partijas rakstīja priekšvēlēšanu programmas, situācija pie Latvijas robežām vēl nebija tik nokaitēta, tāpēc valsts drošību programmā uzsvēruši tikai daži politiskie spēki. Tagad to kā prioritāti min gandrīz visi.
Visu Ināras Egles rakstu Programmas - grūta lasāmviela pat kandidātiem lasiet pirmdienas, 1.septembra, avīzē Diena!