Pasaules sienai savāktā nauda - labdarībai, pompozās idejas autori atzīst kļūdas

4800 cilvēku *5 eiro=24000eiro. 13000 ziedots labdarībai? A pārējais kam?

No paša sākuma zināju, ka tas viss bija cilvēku čakarēšana.

pat ja buutu izdevies atrast vienu procentu pasaules iedziivotaaju, kam saads absurds projekts skiet vajadziigs - atlikusajiem 99% taa buutu tikai veel viena dabai atnemta, civilizaacijas ar pliku, peleeku betonu piemeeslota vieta. Turklaat, atskiriibaa no citaam liidziigaam, kas vismaz dod cilveekiem kaut kaadas materiaalas eertiibas, sii nedotu neko. Buutiibaa tas buutu termplis cilveeku egoismam un veelmei demonstreet sevi.

Ja atklāti, tad noej gar vienu no tām sienām un jau paliek garlaicīgi. Visas citas vienādas. Cik ligi lasīsi? Ideja vairāk nekā zaļa. Ja vēl tur būtu, nevis sienas, bet milzīga apjoma pasaules karte un cilvēku vārdi ar bildēm tieši tajā vietā, kur viņi dzīvo. Varbūt veidoti kā lapas kokos. Te var būt tūkstošiem ideju, bet autoriem jau nebija fantāzijas.

Priekš kam Latvijā tāds projekts ir vajadzīgs? Kāds Latvijai un sabiedrībai labums no miljoniem iegravētucilveku vārdu un uzvārdu? Nekāds!

nomierinies. cilvēki izvēlas to, kas viņiem ir vajadzīgs.

"...pēc noklusējuma tā tika ziedota labdarībai." Kas tas tāds - noklusējums?

Tas Līpenītis tr tāds šiverētājs! Kādus 10 projektus vienlaicīgi bīda, visu laiku naudu diņģē.

es joprojām vārtos izmisuma asarās un stenu!!! Pret ko man sasist savu autorizēto smadzeņpoda pelnu trauku , pret ko!!!?

Sociālantropologi Ķīlis un Sedlenieks, tā sacīt, uzraidīja VūDū Lī-penīša projektam vēl pumpurā! Bet Lī-penītis - cepuri nost - Latgales zēns ar pautiem! Bija sadomājis iekasēt 325 miljonus eiro no 65 miljoniem lētticīgiem, kā Dix tos trāpīgi raksturoja, plānprātiņiem savam bezpeļņas projektam.

Ideja par varda skrapesanu uz sienas ir tik veca un nodeldeta, ka tur pat muti nav verts dzesinat. Un kada jega domai, ka parakstas tik un tik miljoni, bet ne viss iedzivotaju daudzums pasaulee. Dalai nav jegas. Tiesam mulkigi. Izzidusi no pirksta un tagad telo baigos novatorus. This idea sucks!

Man šķiet, ka projekts lielā mērā izgāzās tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku pilnīgi un galīgi neizprata un neizprot šī projekta galveno jēgu. Man pat šķiet, ka liela daļa no projekta realizācijā iesaistītajiem to neizprata, vai pilnīgi noteikti - nespēja to pasniegt apkārtējiem. Visizcilāk šo neizpratni parāda Andra komentārs: "Pirmkārt, man liekas apšaubāmi visi "pasaules" projekti. Nu kādas var būt kopīgas intereses visiem pasaules iedzīvotājiem? Kas kopīgs pusbadā dzīvojošam afrikānim ar izlepušu eiropieti? Kas kopīgs fānātiskam musulmānim ar geju parāžu dalībnieku? Utt. Utt. Utt." Es šo projektu uztvēru tieši tā - kā pārbaudījumu, vai ir iespējams atrast kādu kopsaucēju 1% pasaules iedzīvotāju, lai cik atsķirīgi viņi būtu. Vai 1% pasaules iedzīvotāju ir spējīgi vienoties kopīgā projektā. Nevis valdību iniciētā, bet tieši tādā, kur katrs individuāli dod savu ieguldījumu, lai vai cik liels tas būtu. Tāpēc man šķiet bija svarīgi, ka projektu virza tieši maza valsts kā Latvija, jo Latvija to nekādi nevarēja paveikt bez citu valstu iedzīvotāju atbalsta. Šķita, ka tas nemaz nav tik neiespējami, bet izrādījās, ka ir gan.

Cali ir absoluti neradosi, ja kaut ko tik stulbu var izdomat, pareizak sakot vienkarsi nospikot no kapiem! Jaa, projektins kaa nokast naudu sev.

Stulba ideja un stulbs projekts. Bet, galvenais, neglits. Sai idejai janomirst pec iespejas atrak, jo pasaule nav japiemeslo ar calu mulkibam. Es savaa valsti tadu redzet negribu!

Pirmkārt, man liekas apšaubāmi visi "pasaules" projekti. Nu kādas var būt kopīgas intereses visiem pasaules iedzīvotājiem? Kas kopīgs pusbadā dzīvojošam afrikānim ar izlepušu eiropieti? Kas kopīgs fānātiskam musulmānim ar geju parāžu dalībnieku? Utt. Utt. Utt. Ja kāds līdzīgs projekts ir vajadzīgs, tad tam jābalstās kādās reālākās vērtībās. Piemēram, Likteņdārza ideju var viegli saprast. Protams, tā nav izklaides vieta, tā ir piemiņas vieta. Ja projekts būtu mazliet vairāk nekā tikai piemiņa, mazliet tuvāk izklaidei, mazliet tuvāk izziņai, es, piemēram, iedomātos šādu projektu: Latvijas [vienotības] kalns. Jeb Latvijas svētkalns. Tas būtu kalns ar kādām skulptūrālām formām apkārt. Kalns ir simbols, bet skulptūrālās formas - informācijas sniegšanai un aistētiskai baudai. Kalns ir no zemes pikām no dažādām vietām, bet skulptūrālās formas ir "stāsts" par šīm vietām. Par kuŗām vietām varētu pastāstīt? Piemēram, par visiem Latvijas pagastiem un pilsētām. Pagastu vairs nav, arī daudzu Latvijas pilsētu vairs nav (Krustpils, Sloka, Grīva, Ķemeres, Gostiņi, Abrene, Palanga, Butiņciems utt.). Pastāstīt var par viensētām, kuŗu vairs nav. Pastāstīt var pilsētām un valstīm, kuŗās latvieši pašlaik dzīvo vai kādreiz dzīvojuši. Pastāstīt var pilsētām un valstīm, kuŗās Latvijas pilsoņi ir dzimuši. Katrs Latvijas pilsonis pats izlemtu, vai viņš grib piedalīties šajā projektā. Vai viņš grib atvest no sev tuvās vietas zemes piku Latvijas svētkalnam un iemūžināt informāciju par šo vietu skulptūrālā formā. Pastaigājies pa vienu parka daļu un tu kaut ko uzzināsi par Latvijas vēsturiskajām teritorijām -pagastiem, pilsētām, viensētām... Pastaigājies pa citu parka daļu un tu uzzināsi, uz kuŗām pasaules vietām ir aizbraukuši Latvijas iedzīvotāji. Pastaigājies pa trešu parka daļu un tu uzzināsi, no kuŗām pasaules vietām Latvijā ir iebraukuši cilvēki. Ja esi ārvalstu tūrists, vari atrast savu valsti vai pat savu pilsētu. Lūk, arī ar tevi Latvijai ir kāds sakars. Ja esi Latvijas pilsonis, vari atrast vietas, kuŗās dzīvojuši tavi senči, un stāstīt saviem bērniem vai mazbērniem - lūk, tavs vectētiņš ir no šī pagasta, bet vecmāmiņa ir no tās pilsētas, bet otrs vectētiņš ir no tās valsts, un otra vecmāmiņa ir no tās viensētas, bet mēs esam dzīvojuši tajā un šajā Latvijas pilsētā, savukārt mūsu dzimta ir cēlusies no šī pagasta... Blakus skulptūrālajām formām varētu būt arī Latvijas un pasaules karte. Laika gaitā kartēs parādītos arvien vairāk dažādu pilsētu un citu vietu nosaukumu...