Kā aģentūrai LETA norāda Patmalnieks, visi komandējumi, kuros Kariņš devās, notika, lai aizstāvētu Latvijas intereses.
Speciālo avioreisu izmantošana valdības vadītāju vajadzībām ir ierasta prakse Eiropā un pasaulē. Vairums Eiropas valstu premjeru tos izmanto. Ne tikai Vācijā vai Lielbritānijā, bet arī Lietuvā, Polijā, Ziemeļvalstīs un citur. Šāda prakse daudzviet pastāv, lai valdības vadītājs varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, uzsver politiķis.
Pēc Patmalnieka vārdiem, Valsts kanceleja organizēja komandējumus ar pārliecību, ka tie veikti atbilstoši pastāvošajam regulējumam - tātad likumīgi, un tāda bijusi arī politiķa pārliecība. Tā balstījās Valsts kancelejas analīzē par normatīvajiem aktiem un to, ka šāda veida speciālos lidojumus ir izmantojuši gan bijušie prezidenti, gan arī Ministru prezidenti vairāku desmitu gadu garumā, atzīmē Patmalnieks.
Balsoties gan uz praksi, gan uz normatīvu interpretāciju, pastāvēja uzskats, ka ir iespēja tiesiski izmantot speciālos avioreisus, uzsver Patmalnieks, akcentējot, ka pandēmijas laikā, kad samazinājās komerciālo reisu pieejamība, tika sākta prakse izmantot speciālos reisus regulāri.
Patmalnieks uzskata, ka pirmā kļūda bija, ka netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē amatpersonu komandējumus. "Vajadzēja skaidri nodefinēt, ka speciālie lidojumi ir pieļaujami - bez interpretāciju iespējām," norāda bijušais Kariņa biroja vadītājs.
Politiķis uzsver, ka spiediens no politisko amatpersonu puses Valsts kancelejai veikt iepirkumus, slēgt līgumus vai apmaksāt rēķinus par speciālajiem reisiem netika izdarīts. Ja būtu sniegts atzinums, ka prakse nav saskaņā ar pastāvošajiem normatīviem, tad tiktu rosināta diskusija par attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, apgalvo Patmalnieks.
"Speciālie reisi tika izskatīti tajos gadījumos, kad, atbilstoši analīzei, komercreisi neiekļāvās vizītes grafikā vai nebija pieejami. Valsts kontroles konstatējumi par to, ka pastāvēja alternatīvas speciālajiem reisiem, ir sekas, tam, ka Valsts kancelejā nepastāvēja iekšējā kārtība, kādā tiek fiksēts lēmumu pieņemšanas process saistībā ar komandējumu organizēšanu. Skaidras iekšējās kārtības nepastāvēšana ir otra kļūda, uz kuru pamatoti norāda Valsts kontrole," pauž politiķis.
Patmalnieks uzskata, ka jānodala politiskā atbildība no atbildības par finanšu līdzekļu izlietošanu. Pēc politiķa vārdiem, birojs sagatavoja iespējas un Ministru prezidents veica izvēli atbilstoši savam redzējumam par prioritātēm un darba grafiku. Pēc tam jautājums tika nodots izlemšanai Valsts kancelejai attiecībā uz līguma slēgšanu un vēlāk arī rēķinu apmaksu.
"Ministru prezidents un viņa birojs vienmēr ir rīkojies atbilstoši visaugstākajiem standartiem, un nav iesaistījies lēmumus pieņemšanā saistībā ar finanšu līdzekļu izlietošanu. Politiskās amatpersonas valsts pārvaldē nevar pašas sev ne kancelejas preces iegādāties, pat ne abonēt laikrakstu - ar saimnieciskajiem līdzekļiem vienmēr rīkojas iestādes finanšu nodaļa un iestādes vadītājs. Ir nosodāmi jebkādi politiķu mēģinājumi iesaistīties finanšu līdzekļu izmantošanā," klāsta Patmalnieks.
Kādreizējais Kariņa biroja vadītājs apgalvo, ka Ministru prezidenta birojs organizē komandējumus, savukārt Valsts kanceleja veic tiesiskuma kontroli, plāno budžetu un veic rēķinu apmaksu.
Pēc Patmalnieka vārdiem, turpmāk ir jānosaka skaidri publiski kritēriji šādu speciālo reisu izmantošanai, lai sabiedrība gūtu pārliecību par to, ka Ministru prezidenta darbības mērķi tiek sasniegti ar visefektīvāko publisko līdzekļu izlietošanu. Šai diskusijai ir gājušas cauri mūsu kaimiņvalstis un atrisinājušas to, un arī Latvijai tas ir pa spēkam, pārliecināts politiķis.