Vēl nupat koalīcījas politiķi pat centās iestāstīt, ka ekonomika Igaunijā ir tikpat sliktā stāvoklī kā Latvijā. Taču piektdienas vakarā pienāca ziņa, ka starp valstīm un starptautiskajām institūcijām, kuras palīdzēs Latvijai izrāpties no jau četrus gadus pie varas esošās koalīcijas izraktās bedres, būs arī Igaunijas Republika. Tās spēja aizdot mums simt miljonu eiro brīdī, kad Latvijas budžets ir uz kraha robežas, ir valdošās koalīcijas ekonomiskās politikas izgāšanās nepielūdzami objektīvs pierādījums. Godmanis to labi saprot, jo vēl pirms nedēļas apgalvoja, ka Latvija varēs iztikt bez kaimiņvalsts palīdzības. Taču ubagi nevar būt izvēlīgi, un pār koalīcijas galvu nāks arī šis pazemojums. Pat vislabākā tēla veidošanas kampaņa nespēj pārdot sliktu produktu. Kalvīša tautpartijiskie "treknie gadi", Šlesera "gāzi grīdā" domāšana, "zaļo zemnieku" galerts un viņu premjerministra kandidāts Lembergs, tēvzemiešu mugurkaulnieki — šī alkatības un nekompetences savārstījuma sačakarēto ekonomiku steidz glābt nevis igauņu sabiedrisko attiecību speciālisti, bet gan viņu valdību atbildīgākās politikas rezultātā iekrātā nauda. Vai Latvija no šīs it sevišķi rūgtās nesekmības lapas beidzot kaut ko būs iemācījusies?
Pauls Raudseps: Igaunijas miljoni
Koalīcijas politiķi jau gadiem mēģina mums iestāstīt, ka vienīgais, kas igauņiem esot labāks nekā latviešiem, ir spēja veidot savu tēlu. Ar to acīmredzot domāts, ka viņi labāk prot citus apčakarēt, kas, koalīcijas politiķuprāt, vienmēr ir bijusi efektīvas politikas galvenā iemaņa. Ziemeļu kaimiņu smalkās pī–ar prasmes it kā izskaidroja gan to, ka Igaunija sāka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā divus gadus pirms Latvijas, gan kaimiņzemes stabili augstākos rādītājus dažādos starptautiskos reitingos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.