Pašreiz Latvijas valdībā un sabiedrībā notiekošais uzskatāmi pierāda patiesību, kas ir pamatā nozīmīgai daļai sieviešu žurnālu satura, — nomest lieko svaru ir grūti. Depresīviem vai negatīvi noskaņotiem cilvēkiem tas reti izdodas. Diētas un vingrošana prasa ne tikai pašdisciplīnu, bet arī pozitīvu attieksmi un pārliecību, ka mērķis ir sasniedzams un šo pūliņu vērts. Situācija ir kritiska. Mēs ar milzīgām grūtībām cenšamies 2009.gadā iztikt ar valsts budžeta izdevumiem 5,1 miljarda latu apmērā, bet plānotie ieņēmumi būs tikai 4,4 miljardi. Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Pasaules Banka un vairākas kaimiņvalstis ir piešķīrušas milzīgu naudas summu, lai palīdzētu mums pārvarēt trekno gadu radītās problēmas. Tomēr tikai mūsu pašu rokās ir atrast sevī spēku un mērķtiecību, lai šo palīdzību efektīvi izmantotu. Tikai no mums ir atkarīgs, vai šā procesa beigās mēs būsim slaidāki, vingrāki un spēcīgāki vai arī pie starptautiskās "sistēmas" pieslēgti nespējnieki. Par nelaimi, tieši pozitīvas programmas neesamību mēs šodien izjūtam vēl skaudrāk nekā naudas trūkumu. Valdība pašreizējā sastāvā nespēj radīt ticību, ka ilgtermiņā būs kāda jēga no tiem sviedriem, kuri jālej tuvākajā nākotnē. Slaktera "nasing spešel", Demakovas koncertzāle, Šlesera šoferis — tie ir tikai pēdējie pilieni kausā, pār kura malām neuzticība jau sen pludo tādos apmēros, ka pat valsts kontroliere Inguna Sudraba (un viņai nevarētu pārmest tieksmi uz lētu populismu) nesen atzina: "Tagad ir iestājusies situācija, ka valdība var teikt jebko, bet to nedzird un neklausās. Droši vien tiek pat pieņemti pareizi lēmumi, bet valda absolūta neticība, vai tas netiek darīts šauru politisku interešu labā. Man liekas, ka cilvēki vairs nevērtē, bet vienkārši pieņem, ka viss, ko politiķi dara, noteikti ir nepareizi." Diemžēl aktīvākās opozīcijas risinājumi pārsvarā nesniedzas daudz tālāk par to, ka šī valdība vai Saeima ir jānomaina ar citu, labāku. Reti kurš apstrīdēs, ka Latvijai ir vajadzīgi godīgi, kompetenti deputāti un ministri, tomēr, pat ja varētu rīt uz vietas nomainīt esošo Saeimu un valdību, aizparīt tā vai tā mēs atgrieztos pie tā paša fundamentālā jautājuma — kas ir tā pozitīvā programma, pēc kuras vadoties, es, mana ģimene, mans uzņēmums vai iestāde, galu galā — mana valsts spēs pārvarēt šo grūto laiku un varbūt pat no tā iegūt kādu labumu? Latvija no šīs krīzes var iznākt labāka, stiprāka, konkurētspējīgāka. Sabiedriskā aktivitāte un augošās runas par vēlēšanu sistēmas pārveidi dod pamatu pārliecībai, ka mēs varam padarīt savu politisko sistēmu atklātāku un atbildīgāku vēlētāju priekšā. Nostājoties uz eiro ieviešanas ceļa, mēs nodrošināsim stingru ietvaru mūsu finanšu sistēmai un nozīmīgi mazināsim šādu krīžu atkārtošanās varbūtību. Ekstensīvās saimniekošanas laika beigas piespiedīs domāt par katra nopelnītā vai ieguldītā lata potenciālo atdevi. Mums vēl ir milzīgas neizmantotas iespējas strādāt efektīvāk, vairāk nopelnīt un ietaupīt: kāpinot produktivitāti kokrūpniecībā, kur par katru koksnes kubikmetru mēs iegūstam daudzas reizes mazāk naudas, nekā varētu; siltinot dzīvokļu mājas, tādējādi mazinot ikmēneša rēķinus par siltumu; dodot darbu celtniekiem un samazinot atkarību no Krievijas gāzes; pārveidojot valsts aparātu, padarot to par īstu profesionālu civildienestu, nevis partiju barotni, un novācot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai, kurus vienkārši vairs nevaram atļauties. Ir daudz kas cits, ko var darīt uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aizsardzībā, lai strādātu produktīvāk. Tātad šis ir laiks, kad mēs varam sakārtot valsti. Protams, šādu lielu saspīlējumu un pārkārtojumu laiki nevar paiet nesāpīgi. Daudziem samazināsies ienākumi, bezdarbs pieaugs. Grūtībās nonākušajiem cilvēkiem jo sevišķi svarīga ir ticība, ka valdībai rūp viņu stāvoklis. Tāpēc ir jāizveido valdība, kura bauda sabiedrības uzticību un kura pārstāv plašāku politisko spektru nekā esošā, sevi diskreditējusī koalīcija. Arī bankām, kuras ar valdības un starptautiskās finanšu palīdzības tiešu vai netiešu atbalstu tiek glābtas no milzīgiem zaudējumiem vai pat bankrota, ir jābūt gatavām nākt pretim kredītņēmējiem, lai, pārmezdamās no pārspīlētas eiforijas uz pārlieku piesardzību, tās neiedzītu tautsaimniecību vēl dziļākā bedrē. Tomēr pats svarīgākais ir un paliek skaidra, rosinoša nākotnes vīzija. Kā uzņēmēja Mairita Solima nesen pateica raidījumā Kas notiek Latvijā? — parādiet man zvaigzni, trepes es piesliešu pati. Mēs pārāk ilgi esam dzīvojuši politiskā vidē, kur mūsu "valstsvīri" pavadīja laiku, viens uz otru rādīdami ar pirkstu, sak", es esmu labs, šis otrs slikts. Šajā laikā uzvarēs tie, kas spēj parādīt zvaigzni.
Pauls Raudseps: Laiks sakārtot valsti
Tikai tagad pēc "treknajiem gadiem" mēs tā pa īstam varam redzēt, cik neveselīgs ir liekais svars. Pārstraujās izaugsmes laikā gan valsts pārvaldē, gan tautsaimniecībā kopumā, gan daudzos atsevišķos uzņēmumos ir uzaudzēta pamatīga tauku kārta. Tā ne tikai padara iestādes un uzņēmumus lēnākus un neveiklākus — tāpat kā cilvēkam, liekais svars apdraud arī šo organizāciju dzīvību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.