Pauls Raudseps: Vai atpazīstat šo valsti?

gadā toreizējais premjers lielījās, cik visiem labi iet. Taču dramatiski pieauga arī mājsaimniecību parādsaistības. Kopš 2008.gada vidus valsts tautsaimniecības izaugsme ir apstājusies, un 2009.gadā tiek prognozēta tās sarukšana teju par 5%. Ja netiktu samazināti budžeta tēriņi, deficīts 2009.gadā pārsniegtu 10% no iekšzemes kopprodukta, finanšu ministrs tiek kritizēts par nekompetenci, un reitingu aģentūras ir sākušas negatīvi izteikties par valsts finanšu perspektīvu. Strauji augošo algu dēļ valsts konkurētspēja starp 2000. un 2008. gadu krita apmēram par trešo daļu, un ekonomisti saka, ka vienīgi algu samazināšana ļaus šo konkurētspēju atgūt. Tikmēr tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis līdz gada beigām pārsniegs 10%. Izrādās, šis apraksts der ne tikai Latvijai vien. Kā var lasīt pagājušās nedēļas Financial Times (Things fall apart, FT 15.01.09.), pēdējo gadu nekustamā īpašuma burbuļa lidojuma trajektorijai (gan nedaudz augstākā līmenī) ir sekojusi arī Īrija. Tas ir jo sevišķi pārsteidzoši tāpēc, ka pirmsburbuļa gados Īriju pamatoti varēja uzskatīt par veiksmīgas ekonomiskās politikas paraugvalsti. Ja pats esi mēslos līdz ausīm, ir vājš mierinājums, ka arī citiem neveicas un ka arī citur pasaulē bijuši tuvredzīgi politiķi, kuri laikus nav reaģējuši uz acīmredzamām tautsaimniecības pārkaršanas pazīmēm. Tomēr varbūt šis salīdzinājums ar Īriju var mazināt maldīgo priekšstatu, ka Latvija patlaban vienīgā cieš no alkatības un ekonomikas cikliskuma. Vaina nav bijusi mūsu "unikalitātē", bet gan konkrētos lēmumos, kurus pieņēma (vai, pareizāk, nepieņēma) konkrēti cilvēki. Tāpēc šajā brīdī būtu nepiedodama kļūda ļauties fatālismam, sajūtai, ka mēs esam nonākuši kādas nolemtības varā, no kuras vairs nevaram izrauties. Neviena valsts nav neizbēgami lemta ne veiksmei, ne neveiksmei. Nav nemaz tik sens tas laiks, kad Īrija bija viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Tad pēc sociālo partneru vienošanās — konkrētu cilvēku konkrēta lēmuma — Īrija mērķtiecīgi attīstīja eksportu un kļuva par otro bagātāko valsti ES. Tagad tai atkal radušās grūtības — konkrētu lēmumu dēļ. Un ir arī mums gana līdzīgas valstis, kuras ar pēdējo gadu kārdinājumiem tika galā daudz veiksmīgāk, kā, piemēram, Slovākija, kura janvāra sākumā sekmīgi ieviesa eiro. Tas, ka pēdējos gados mūsu attīstība nav gājusi par pareizo ceļu, nenozīmē, ka mēs nevaram šīs kļūdas labot. Mums priekšā stāv grūts gads, taču šīs grūtības ir iespējams pārvarēt. Izvēle ir mūsu pašu rokās.