Tas nepieciešams, ņemot vērā problēmas, kas rodas, piemērojot likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» normas.
KNAB uzskata, ka termina «ārzona» skaidrojumu nepieciešams saistīt ne tikai ar juridiskās personas ģeogrāfiskās atrašanās vietu, bet arī kritērijiem, tādēļ otrdien valdībā iesniegtajam ziņojumam nebija pievienots konkrētu valstu saraksts, uz kurām būtu attiecināms «ofšora» statuss. Tam iebilda premjers Valdis Dombrovskis (JL). «Kolēģi, es ne līdz galam saprotu, kā mēs varam nodefinēt ārzonu, nenosaucot nevienu valsti vārdā?» debatējot par ziņojumu, jautāja premjers, vēsta portāls db.lv. Viņaprāt, nav pieņemama prakse, ka katrā konkrētā gadījumā, vērtējot kādas amatpersonas darījumus un īpašumtiesības, tiktu vērtēts, vai darījums noticis caur "ārzonu". Premjera pozīcijai piekrita Finanšu ministrijas (FM) ierēdņi, lūdzot jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu.
Uz šī informatīvā ziņojuma pamata valdība bija plānojusi uzdot KNAB kopā ar FM sagatavot un līdz 2010. gada 1. septembrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», definējot terminu «ārzona».