Laikraksts Diena vēsta, ka pirmdien spēle starp Tīģeriem un R1 beidzās jau pēc pusnakts. Kā ierasts, puiši sēdējuši cits citam pretī uz soliņiem ģērbtuvēs, tērgājuši. 24 gadus vecais Jurijs Prokofjevs novilcis hokeja formu, iegājis dušā, iznācis un apsēdies uz soliņa. Pēc brītiņa draugs Mārtiņš pamanījis, ka Jurijs nedabiskā pozā saļimis pār savu sporta somu. Jurija sirds neizturēja. Komandas biedri pārbaudījuši viņa pulsu, to nejuta un zvanīja ātrajiem. Uzreiz arī atbrauca divas ātrās palīdzības mašīnas, mediķi centās aptuveni trīs stundas atgūt puisi, tomēr tas neizdevās. Iepriekš Jurijam nav bijis nekādu veselības problēmu.
Puiša māsa nelaimē nevienu nevaino, tikai, visticamāk, pārslodzi spēlē. Mediķi teikuši - sirds mazspēja. Spēles vakarā apstākļi sakrituši nelabvēlīgi – daudzi nav ieradušies un sanākušas tikai divas maiņas. "Tu uznāc, nespēj atelpoties, jāiet atkal jau," atminējās kāds spēlētājs. Jurijs tajā spēlē atdevis sevi visu, spēcīgi spēlējis. Lai gan Jurijs izskatījies noskrējies, draugi neesot manījuši, ka viņam būtu slikti.
Laikraksts piebilst, ka Jurija 18 gadu dzimšanas dienā nomira tēvs - pēkšņi ar sirdstrieku, un kopš tā laika viņš uzņēmies rūpes par mammu, strādājis rūpniecības jomā.
Kā norāda laikraksts, amatieru sportā atšķirībā no profesionālā sporta, kur ir regulāras veselības pārbaudes, rūpes par veselību ir tikai katra paša ziņā. Mediķi vērš uzmanību - pirms sportošanas sirds noteikti jāpārbauda.
Neatkarīgās amatieru hokeja līgas direktors Oļegs Siračenko stāstījis, ka tiek ieteikts pirms sportošanas uzsākšanas apmeklēt ģimenes ārstu. Tad parasti katrs parakstoties, ka atbild par savu veselību pats. Viņaprāt, vajadzētu panākt to, ka hallēm, kuras izīrē ledu, obligāti jānodrošina ārsta klātbūtne treniņu un sacensību laikā.
Austrumu slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs Artis Kalniņš norāda, ka jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, kurš nolēmis sākt regulāras
fiziskās aktivitātes, kaut vai amatiera līmenī, noteikti vajadzētu
pakonsultēties ar ārstu. Vislabāk sākt ar savu ģimenes ārstu. Nekomentējot konkrēto gadījumu, A. Kalniņš uzskaita biežākos nāves iemeslus jauniem atlētiem: palielināts sirds muskuļa biezums un masa, kas lielas slodzes laikā var izraisīt akūtu sirds mazspēju. Cits iemesls - sirds trauma, sasitums, kas var rasties sportojot un var izraisīt gan vēlāk konstatējamas izmaiņas, gan arī sirds ritma traucējumus, kurus pēc nāves nav iespējams pierādīt. A. Kalniņš saka - arī, piemēram, fakts, ka pacienta tuvinieki miruši pēkšņā nāvē agrīnā vecumā darītu uzmanīgu jebkuru ārstu.
Visu Lauras Dzērves rakstu "Pēdējais ledus, pēdējā spēle" lasiet sestdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.