"Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši bērnu, peldētprasme ir nepietiekoša un samazinās," secinājis Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, iepazīstoties ar slīkšanas gadījumu statistiku, dažādu sporta un militāro skolu veiktajiem pētījumiem, kā arī pēc sarunām ar dažādiem speciālistiem. Viņaprāt, tas skaidrojams gan ar datorizēto vidi, gan ar to, ka cilvēki kopumā mazāk nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, kā arī ar baseinu nepietiekamību. "Ne jau akvaparks ir laba vieta, kur iemācīties peldēt. Peldētprasmes apmācības kļūst elitāras. Baseina uzturēšana ir dārga," skaidro M.Šics. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka situācija ar baseinu pieejamību pēdējos gados ir uzlabojusies, tāpēc no šā gada 1.septembra pamatskolu izglītības standartā ir iekļauta jauna norma.
Proti, sporta nodarbībās skolotājam mācību programmā jau šoruden būs obligāti jāietver peldēšanas, slēpošanas vai slidošanas mācības. Alternatīvas dotas, ņemot vērā atšķirīgo skolu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī laikapstākļus. Līdzīgas izmaiņas varētu skart arī vispārējās izglītības mācību standartus. Tie drīzumā tiks izskatīti valdības sēdē.
Apkopojuma par skolēnu peldētprasmi ministrijas rīcībā nav, taču, kā liecina Sporta pārvaldes dati, pēdējā mācību gadā no bērniem, kas darbojušies dažādos pulciņos vispārējās izglītības iestādēs, peldēt mācījušies vien 10 procenti skolēnu. Savukārt no visiem profesionālās ievirzes sporta skolu audzēkņiem ar peldēšanu nodarbojas seši procenti.
Viens no argumentiem standarta grozījumiem ir pieaugošais skolu skaits reģionos ar jaunuzceltām sporta zālēm, kurās izbūvēti arī baseini, informēja ISEC pārstāve Elīna Šmite. Līdz šim peldēšanas mācība skolās nav bijusi obligāta, jo baseinu skaits Latvijā atzīts par nepietiekošu. Mācības nodrošinājušas vien dažas pašvaldības, piemēram, Jelgavas un Daugavpils.
Tiesa, kā stāsta Dienas aptaujātie glābēji un ūdenslīdēji, slikta peldētprasme vai vispār neprasme peldēt bieži novērojama arī pieaugušo vidū. Turklāt ezeros, upēs un citās ūdenstilpēs brīvā dabā bieži vien peldētājam nākas saskarties arī ar dažādiem šķēršļiem — dzelžiem, aļģēm vai avotiem, kuru dēļ palielinās iespēja ūdenī apjukt.