Pētījums: Iespējas Latvijā atrast labu darbu ir sliktas; trešdaļa gatavojas braukt uz ārzemēm

Vērtējot savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, iedzīvotāji ar augstāko izglītību noskaņoti optimistiskāk – 48% respondentu norādījuši, ka tas ir viduvējs, kopumā 10% atzinuši, ka tas ir drīzāk labs vai pat ļoti labs (1%) un tikai 7% uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis ir ļoti slikts.

Negatīvāk noskaņoti izrādījušies aptaujātie ar vidējo, vidējo speciālo vai pamatizglītību – attiecīgi 38% un 37% respondentu ģimenes finansiālo situāciju vērtē kā drīzāk sliktu. Savukārt kā ļoti sliktu to vērtē 17% vidējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušo  un gandrīz trešā daļa jeb 29% aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība.

Lūgti novērtēt pašreizējo Latvijas darba tirgus situāciju, lielākā daļa respondentu atbildējuši, ka iespējas atrast labu darbu ir ļoti sliktas. Tādu viedokli pauduši 59% aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība, un gandrīz tikpat respondentu, kuriem ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība. Iedzīvotāji, kuriem ir augstākā izglītība, ir optimistiskāki, tomēr arī šajā kategorijā galēji kritisku viedokli pauduši 44% aptaujāto. Tiesa gan, šī ir vienīgā no aptaujāto grupām, kurā 1% respondentu norādījuši, ka iespējas atrast darbu ir ļoti labas.

Lai arī daļa respondentu atzinuši, ka ģimenei klājas finansiāli grūti un arī darbu atrast nav tik viegli, vairums iedzīvotāju negrasās braukt peļņā uz citām valstīm. Šādu nostāju pauduši aptaujātie visās izglītības līmeņa grupās – attiecīgi 63% respondentu ar augstāko izglītību, 60% iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību, kā arī 57% aptaujāto, kuri ieguvuši pamatizglītību.

Vairums pārējo respondentu, kas ir vidēji 30-35%, norādījuši, ka plāno braukt strādāt uz ārzemēm. Visbiežāk minētie emigrācijas iemesli iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir bezdarbs un nespēja nopelnīt (22%), kā arī tas, ka aptaujātie neredz savu nākotni Latvijā (19%) un uzskata, ka citur sociālā aizsardzība būs labāka. Šos pašus iemeslus min arī respondenti ar vidējo (vidējo speciālo) un augstāko izglītību, tomēr vienlaikus respondenti ar augstāku izglītības līmeni lielāku uzmanību pievērš arī tādam faktoram kā vēlmei dzīvot stabilā un sakārtotā valstī (10% respondentu ar augstāko un vidējo/vidējo speciālo izglītību pretstatā 8% pamatizglītību ieguvušo), arī nepatiku pret Latvijā valdošo politisko vidi kā motīvu emigrācijai vairāk nekā citas respondentu grupas izcēluši iedzīvotāji ar vidējo/vidējo speciālo izglītību (11%).