Bankas ekonomisti norādīja, ka šī tendence turpināsies, ja neuzlabosies dzimstība un nepalielināsies imigrācija.
Kopš 2008.gada, kad Latvijā bija lielākais iedzīvotāju īpatsvars darbaspējas vecumā (79,1%), tas ir samazinājies par 0,3% procentpunktiem. Bankas eksperti skaidroja, ka patiesā situācija, visticamāk, ir bēdīgāka, jo recesijas laikā ir augusi emigrācija, turklāt emigrē tieši darbspējīgā vecuma iedzīvotāji un bieži kopā ar bērniem, ko oficiālā statistika nenovērtē.
Viņuprāt, mazinoties nodarbināto īpatsvaram, esošā pensiju sistēma nespēs nodrošināt patlaban ļoti augsto vidējās pensijas un vidējās neto mēnešalgas proporciju. Pērn tā sasniedza aptuveni 66%.
“Lai gan nodarbinātība tuvākajā laikā augs, un privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars visā iedzīvotāju skaitā arī, visticamāk, pieaugs, ilgākā laikā demogrāfiskās tendences tomēr liek prognozēt, ka to īpatsvars mazināsies. Tas nozīmē, ka vienam privātajā sektorā strādājošajam būs jāuztur relatīvi vairāk valsts sektorā strādājošo, pensionāru, bērnu un citu apgādājamo,” prognozēja Swedbank speciālisti.
Eksperti uzskata, ka ilgstoši augstais bezdarbs un lēnā jaunu darbavietu radīšana uztur vēlmi emigrēt, un tas “noplicinot nākotnes izaugsmes potenciālu”.
Bankas speciālisti skaidroja, ka Latvijas ilgtermiņa izaicinājumi ir dzimstības palielināšana, emigrācijas mazināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, ekonomiski aktīvā mūža garuma pagarināšana, jaunu un labi apmaksātu darbavietu radīšana, mudinot reiz emigrējušajiem atgriezties.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,23 miljoni cilvēku, kas ir par 18 700 cilvēku mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.